Vampīra CV, No pirmsākumiem līdz mūsdienām Opcijas

[NovemberNövelet]

Ir tikuši izveidoti vairāki pavedieni par vampīriem, taču šo pavedienu tasīju ar nolūku pastāstīt par viņiem pēc iespējas plašāk, tā kā šī tēma ir interesējusi cilvēkus jau sen un noteikti vēl ilgi interesēs. Esmu nolēmusi vairākās daļās pastāstīt visu jums interesējošo- droši varat sūtīt man to, ko vēlaties par tiem zināt.Sākšu ar to, kā viss sākās....

Agrīnie vampīru tipi

Informācijas meklējumi par vampīriem ved mūs 4000 gadu tālā pagātnē, atpakaļ pie senajiem asīriešiem un Mezopotāmijas babiloniešiem.
Tipi:
Ekimmu= Asīriešu ļaunais gars, kas bija kaut kas pa vidu starp dēmonu un spoku. Tika uzskatīts, ka tas uzbrūk un aprij savus upurus. Dažreiz šis radījums pakļāva savus upurus, tā vietā, lai tos aprītu.
Lamastu-Dēmonu dieviete, no kuras badījās mezopotāmieši. Viņās vārdu var tulkot kā "tā, kura sagrauj".Asīriešu leģenda vēsta, ka viņa ir debesu dieva Anu meita Tā arīdzan vēsta, ka Lamastu ir ielavījusies mājās, lai nogalinātu jaundzimušos. Cilvēki ticēja, ka Lamastu nes sev līdzi slimības un murgus, nemaz nerunājot par viņas tieksmi pēc jaunu vīriešu asinīm. Lamastu parasti attēlo ar spārniem un dažreiz ar lauvas galvu.
Lilitu, kura stipri atgādina Lamastu, ir babiloniešu izcelsmes. Vēl senākā kultūrā tā ir saukta "Lilita". Citas leģendas vēsta par to, ka Lilita bijusi pirmā sieviete, ādama sieva un tikusi padzīta no Ēdenes. Leģendu un māņticības ietekmē, Lilita tika pārvērsta par nakts dēmonu. Ticēja, ka viņā parādās naktīs..
Lamija- dieviete senajā Grieķijā, bija līdzīga Lilitai. Tā bija dēmons ar sievietes galvu un krūtīm, bet tās kalsnais ķermenis bija apveltīts ar spārniem. Viņa bija nakts radība un pārsvarā medīja nevainīgus jaunus cilvēkus. Viena versija par vīņu ir tā, ka viņa bijusi Zeva mīļākā, un Zeva greizsirdīgā sieva Hēra dusmās tai atņēmusi saprātu, tāpēc tā apēda visus savus bērnus. Sapratusi, ko ir izdarījusi, viņa kļuva par briesmoni un sāka uzbrukt maziem bērniem un citiem.
Senie grieķi vēl baidījās no empazijām. Tās varēja parādīties naktī skaistu sieviešu izskatā.
Līdzīga radība ir seno ķeltu mitoloģijā- benšija. Tās saknes meklējamas Skotijā. (Tie, kas skatījās seriālu "Amulets" varēja iepazīt šo tēlu kādā no sērijām)
(materiāli tulkoti no ārzemju interneta)

[NovemberNövelet]

Stāsts par Elizabeti Batoriju
Nedaudz par literatūru

Elizabete Batorija bija augstdzimusi ungāru sieviete, kurai patika spīdzināt savus kalpus. E. Batorija interesējās arī par melno maģiju. Leģenda vēsta par to, ka viņa situsi kādu kalpotāju nenozīmīga iemesla dēļ, kad pēkšņi meitenes asinis uzpilējušas viņai uz rokas. Batorija uzreiz pamanījusi, ka vietā, kur uzpilējušas asinis, āda uzreiz kļuvusi skaistāka. Tā nu viņa nogalinājusi nabaga meiteni un iegājusi vannā, kura bijusi pildīta ar meitenes asinīm.
Lai gan tas šķiet neticami, Batorija bija pārliecināta, ka sāda rīcība padarīs viņu jaunāku un regulāri dzēra jaunu meiteņu asinis. Beigu beigās viņu iegāza tieši viņas aristokrātiskais stāvoklis. Viņa izlēma, ka viņai vajag augstākas kvalitātes asinis, acīmredzot tāpēc, ka novecošanas process turpinājās, tāpēc viņa sāka nogalināt augstdzimušas meitenes. Tas, protams, nepatika aristokrātijai, kura pavēlēja Batoriju arestēt.
Vairāk kā 650 meitenes kļuva par viņas dzīšanās pēc mūžīgās jaunības upuriem.Pati Batorija gan nepiedzīvoja tiesas procesu, jo tas skaitījās netaktiski izpildīt nāvessodu augstdzimušajiem. Viņas kalpiem tika piespriests nāvessods.
Pati vampīra ideja neieguva savu tagadējo formu līdz pat Brema Stokera radītajam tēlam darbā "Drakula". Stokers bija 19. gs. dzīvojošs īru autors. Viņš apkopoja priekšstatus un leģendas par vampīriem savā darbā "Drakula". Oficiālā "Drakulas" versija iznāca 1931.gadā> Cilvēki kļuva patiešām tik ļoti pārņemti ar vampīriem, ka daudzi gribēja kādu no tiem satikt un ticēja viņu eksistencei. Kad 1970-tajos gados Enna Raisa izlaida populāro vampīru grāmatu sēriju, kuras tika rakstītas no pirmās personas, ka daudzi pusaudži un pat pieaugušie bez aizspriedumiem iemīlēja šo ideju. Daudzi uzskatīja, ka viņas izdomātais stāsts bija vai nu patiess, vai arī balstīts uz kaut kādu daļu reālu notikumu. Pati Raisa ir noliegusi šo ideju, bet, ja paskatās uz viņas mājas iekārtojumu un garderobi, ir grūti noticēt, ka viņa varētu būt skeptiska.