Dzejoļi latviešu valodā, kaut kur dzirdēti... un mīļi... Opcijas

[The Shine]

tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.

Aleksandrs Čaks
Atzīšanās
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet -- tās tukšas es notekās beru.

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...

Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44

[Dinaer]

Luuk arii viens man miilsh dzejolis :

Savam sapnu teelam

mans sapnu teels, mans engelis,
es luugdamies izstiepju rokas:
ej apkaart pa pasauli plasho
un mazini cilveeces mokas.

ej buudaas un mitros pagrabos,
kur mana tik saapes un vaidus,
un tur uz seerdienu luupaam spied
sen zaudeetus, aizmirstus smaidus.

uz vaajnieku galvaam rokas liec,
lai tie no saapeem top briivi;
bet aarsteet ja vinus vairs negribi,
tad ved uz labaaku dziivi ...

ej dzisini karstaas pieres tiem,
kas gurst zem nemieru spaida,
kas jautaajumos tuukstoshos
par velti atbildes gaida.

ej glaab ikvienu no apstaakliem,
kam launas un tragiskas sekas,
un apgaismo irdis jau grimushiem,
lai neiet vairs tumshas tekas.

ej lido ap nabaga jaunavaam,
deel maizes kas paardot grib godu;
ej spiedies sogu sirds dzilumos,
lai nespriez vairs netaisnu sodu.

mans sapnu teels, mans engelis,
es luugdamies izstiepju rokas;
ej apkaart pa pasauli plashajo
un mazini cilveeces mokas.

bet, ja tu sho luugumu paklausiit
arvien veel gribeesi kaveet,
tad muuzam es tevi vairs neveelos
ne redzeet, ne miileet, ne slaveet !

/edvards treimanis - zvaargulis/

Šo rakstu rediģēja Roviela: 07.06.2004 08:18