![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Valara ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 ![]() |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Sēž zem Šķirmices ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.04.04 Kur: Tornis ![]() |
ASPAZIJA (No vācu valodas atdzejojis RAINIS)
IKDIENAS CILVĒKI Jums dūšas nau, ne lepna naida Pret ikdienību saslieties, Jūs lielā pūļa spriedums baida, Priekš tā jūs priekšā lokāties. Jums dzīve vienmēr rūpes dara, Kā tik uz vietas stāvēt ciet, Kam cīņas, negaisu, kam kara? Kam slavu gūt un bojā iet? Jums dūšas nau, lai kaislu dzelmē Līdz bezdibenim nogrimtu - Un lielu darbu karstā svelmē Lai varonību rādītu - Ko dvēslei der - cik neprātīgi! - Cēls karaļmētels, svēts un dārgs. Jūs lēti, silti, omulīgi Sedz ikdienības rīta svārks. JEL DODAT MILZEŅA DOMU MAN Jel dodat milzeņa domu man, Lai veldzē tā dzīvi no jauna, Un brīvu darbību atverat, Kas rautu no bezdarba kauna! Ak dodat man tik ilgas vēl, Sīs smagās miesas kas šķeltu Un tālu pār ikdienas dzīvi pār Pret zildzidrām debesīm celtu. Mani spārni nes, man rokās spēks, Es grauju - un pasaule plaisā, Un brīvu elpu es atelšos vien Tik aukā un pērkoņu gaisā. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.05.2025 02:15 |