Domu spēks |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Domu spēks |
30.05.2004 20:41
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 08.10.03 Kur: arī pie kapa soli priekšā Tev. |
Vai mazums buutu dzirdeetas taadas "nenormaaliibas", "novirzes no normas" kaa piemeeram priekssmetu paarbiidiissana ar domu (?) speeka paliidziibu?
Man nesen radaas taada ideja - ja cilveeks par kaadu lloti speeciigi domaa, tad vai ir iespeejams ka otrs cilveeks to sajuut? Un kas notiek tad, ja abi reizee domaa viens par otru? Glluki saak raadiities? Vai ir iespeejams speeciigi piedomaajot, piemeeram, izraisiit autokatastrofu? Piesaucot pie sevis visu laiku "Kaut nu vinnss/vinna nospraagtu reiz, tas kaa vinnss/vinna nesas ar to auto ir viens nepraats!"... Domas...idejas...ieksseejais miers un liidzsvars, visas ssiis lietas manupraat butu apvienojamas zem vienas pamatidejas, ieskatam devu jums dazzus piemeerus, taalaak - juusu domas. NW (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) |
|
|
31.05.2004 15:45
Raksts
#2
|
|
Kārto SLIM-us Grupa: Biedri Pievienojās: 04.12.03 Kur: Nogājis no ceļa uz Lorienu |
CITĀTS(Northwatch) Bet te jau arii paraadaas ssii personiibas daliissanaas, ja buutu taa ka dveesele un kkermenis ir viens un tas pats, vai tad maz vajadzeetu domas? Tu saki - pastaastot sev - bet vai tas noziimee to ka ja tu sev to nepastaastiisi, tad tu taapat no nesajutiisi? Nav nekaadas personiibas daliissanaas. To, ko es staastu sev savaa domu dialogaa ar sevi es tiessaam jau zinu. Neapzinaati, instinktiivi, tas jau ir manii. Saruna domaas ir nepieciessama, lai izvilktu apspriezzamo lietu virspusee, lai padariitu vinnu pieejamu un apstraadaajamu manai apzinnai. Apzinna maak domaat vaardos. Zemapzinna nemaak. Lai kaut ko pusliidz racionaali apdomaatu, man tas ir jaaverbalizee (jaadara vaardos pieejams). Taapeec man tas ir jaapastaasta passam sev vai kaadam citam. Apzinnas un zemapzinnas mijiedarbiiba ir visnotall interesanta buussana. Neteikssu, ka man ir pat apmierinossa izpratne par to kaa taa vareetu darboties. No otras puses, es neesmu neko iipassi iedzillinaajies ssajos jautaajumos. CITĀTS(Northwatch) It kaa cilveeki atsskkiraas no dziivniekiem ar to ka vinni domaa un ka vinniem ir dveesele (nnemts no Biibeles un dazzu citu religgiju pamatidejaam). Taapeec ka dziivniekiem nav dveesele, taapeec vinniem nav domu. Cilveekam ir bai, un tiem naakas savaa starpaa...sarunaaties... Apgalvojums, ka cilveekus no dziivniekiem sskkir dveeseles truukums, manupraat nav pamatots. Vispirms jau nav zinaams vai kautkaada noteikta strikti atdalaama dveesele vispaar pastaav. Kur nu veel tas, ka tiessi dveesele ir domaassanas speejas ceelonis. Bez tam, ir eksperimentaali notekts, ka vismaz dazzi dziivnieki ir speejiigi domaat. Varbuut ne taa, kaa to dara cilveeks, bet tomeer. Manupraat, cilveeki un dziivnieki ir tuvaaka rada nekaa "dazzam citaam religgijaam" to gribeetos atziit. Bailes kaa sazinnas nepieciessamiibas izraisiitaajs? Heh. Noteikti nee. Cilveeks ir sabiedrisks dziivnieks. Viens pats cilveeks bez sabiedriibas ir nolemts naavei. Sazinna nepieciessama, lai kopaa izdziivotu. Jo labaaka sazinna (attiistiitaaka valoda), jo lielaakas izredzes. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 17:13 |