Domu spēks Opcijas

[Northwatch]

Vai mazums buutu dzirdeetas taadas "nenormaaliibas", "novirzes no normas" kaa piemeeram priekssmetu paarbiidiissana ar domu (?) speeka paliidziibu?

Man nesen radaas taada ideja - ja cilveeks par kaadu lloti speeciigi domaa, tad vai ir iespeejams ka otrs cilveeks to sajuut? Un kas notiek tad, ja abi reizee domaa viens par otru? Glluki saak raadiities?

Vai ir iespeejams speeciigi piedomaajot, piemeeram, izraisiit autokatastrofu? Piesaucot pie sevis visu laiku "Kaut nu vinnss/vinna nospraagtu reiz, tas kaa vinnss/vinna nesas ar to auto ir viens nepraats!"...

Domas...idejas...ieksseejais miers un liidzsvars, visas ssiis lietas manupraat butu apvienojamas zem vienas pamatidejas, ieskatam devu jums dazzus piemeerus, taalaak - juusu domas.

NW (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif)

[Martins]

Bet kaapeec tad cilveekam vispaar buutu nepieciessamas domas? Tjip saruna passam ar sevi kaa es gribu un kaa es negribu un vispaar kaada H*** peec? NU kaukaa man tie gali neiet kopaa (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wacko_a.gif)

Gali tiessaam neiet kopaa. Kosmiskaa izpratnee atbildeet uz jautaajumu "kaapeec vispaar nepieciessamas domas?" es nespeeju. Tas buutu kaa meegginaat atbildeet uz "kaapeec cilveekam ir tiessi divas rokas?" Nu, kaut kaa taa tas ir sanaacis, ka cilveekiem ir divas rokas un cilveekiem ir domas.

Tomeer konkreetaak runaajot, domaam ir ciess sakars ar vaardiem, ar ziimju sisteemu, kuru cilveeks izmanto, lai aprakstiitu apkaarteejo pasauli. Domas ir vaardi, valoda. Ir nepieciessams kaut kas ar kaa paliidziibu cilveekam apzinaat lietas un jeedzienus, noraadiit to atsskkiriibu un kopiibu. Kaut vai nosskkirt sevi no apkaarteejaas pasaules. Tam izmanto vaardus, nosaukumus. Tiessi taapeec valodai ir milziiga noziime, jo dazzaadaas valodaas ir ietvertas dazzaadas jeedzienu kopas. Piemeeram, ir valodas, kuraas kaut kaadi jeedzieni vienkaarssi iztruukst. Siikaak ar valodu saistiitaas lietas peeta lingvistika un semantika.

Saprotams, ka tas, ko mees saucam par domaam ietver ne tikai valodu, bet arii sajuutas, emocijas, intuitiivu izpratni, kuras vaardos formuleet ne vienmeer ir iespeejams. Ir dzirdeets, ka runaat noziimeejot melot, jo izteikt patiesiibu vaardiem nav iespeejams. Taa arii ir, tomeer visbiezzaak vaardi ir labaakais pieejamais komunikaacijas veids. Domas, kuras nav iespeejams izteikt vaardos visbiezzaak nav iespeejams dariit zinaamas un sajuutamas kaadam citam. Sse nu luuk atkal varam atgriezties pie interesantaas teemas par domu speeku. Ja nu tomeer arii vaardos neizsakaamaas lietas ir iespeejams kaut kaa komunicieet? Ja nu ir iespeejama sazinna vispaar bez vaardiem? Iespeejams, ka ir. Tomeer ne gluzzi tik laba, kaa gribeetos.

Pastaav taads bezvaadru sazinnas veids kaa empaatija. Taada kaa emociju aizguussana. Kameer beerni veel neprot runaat un nav iemaaciijussies izteikt savas vajadziibas vaardos, sazinna ar vinniem notiek tiessi ssaadaa veidaa. Vinni paarnnem, piesavinaas apkaart esosso cilveeku emocijas. Ja beerna maate ir satraukta, satraucaas arii beerns. Ja prieciiga, arii beerns priecaajas. Tas pats notiek arii uz otru pusi t.i. beerna emocijas paarnnem pieaugussais vai cits beerns. Lai arii visbiezaak vaajaaka nekaa maziem beerniem, empaatijas speeja saglabaajas arii pieaugussajiem. Empaatijas cellaa var nodot emocijas, tomeer taa ir paaraak "nepreciiza", lai speetu paarnest sarezzggiitus jeedzienus. Taa nevar aizstaat valodu.

Pavisam tiessi atbildot uz tavu jautaajumu - domas un to vaardiskais ieteerps ir nepieciessamas, lai apzinaatu un dariitu citiem zinaamu sava praata un juutu darbiibas norises. Un ne tikai citiem. Kas ir ne mazaak svariigi, arii passam sev. Saruna ar sevi ir ne mazaak noziimiiga kaa saruna ar citu. Pastaastot sev savas domas ir iespeejams apzinaat un piennemt leemumus, ir iespeejams maniit sevi un caur to arii apkaarteejo pasauli. Domaat ir kaa skatiities spogulii un ziimeet savu passportetu, kur spogulii redzamais arii ir tavs passportrets.