![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 13.04.04 ![]() |
Šī bija domāta jau spēles sadaļa, bet nu jau jūs to esat piegānījuši... Ehhh.... Lai nu būtu. Domājis es jau biju, ka jūs visi apzinīgi, jautājumus un pieteikumus sūtīsiest ar PZ, bet nu laikam visu nevar vēlēties... Kautgan... TURPMĀK VISI JAUTĀJUMI< PIETEIKUMI UN CITAS LIETAS KO JŪS NO MANIS VĒLATIES UZ PZ. Tad arī uzzināsiet visu.
(Es vienkārši cerēju sākt spēli tā, lai no malas tā vismaz izskatās labi - visi zin kas un kā utt. uun cerēju ka pieteiksieties arī caur PZ.) --------------------------------------------------------------------------------------------- Tumsa, klusums, tukšums... Tās bija vienīgās lietas ko spēja saprast Vaits. Tās viņam nepatika, jo vienmēr atgādināja pagātni, ko viņš tik ļoti centās aizmirst... "Cik neizturami. Cik iepriekšparedzami. Ārprāts, kā es to ienīstu!", šādas domas skraidīja caur Vaita gaišo galvu... Pa šķirbiņu, kas bija starp aizkaru un sienu neatlaidīgi spiedās mēnesgaisma, tik niecīga, tik blāva. Bet ar to pietika, lai nozipsnītu asmenis... Vaita acis nomainījās krāsā - tās kļuva zaļgandzeltenas un ar paplašinātām zīlītēm. Bet mošķis to tāpat nemanīja, aiz pārsteiguma, par upura reakciju... Vaits saviebās. Paskatījās uz šķidrumu, kas viņam bija uzšļakstījies. Skats aizslīdēja tālāk uz pāršķelto līķi. Tas jau bija sācis izgaist. "Nabaga dvēsele.", nodomāja Vaits, un tikai tad, kad doma jau bija izskanējusi, viņš apjauta ko bija izdarījis. Viņam, iejūtība, nebija raksturīga. Vīņš bija raudājis tikai vienreiz savā garajā mūžā. Pēc tam viņš bija kļuvis auksts, kā akmens... līdz šai naktij... "Kas ar mani ir noticis?"... Vaits norāva notašķīto palagu no gultas un notīrīja asmeni... "Rīt jādodas prom."... Vīņš aizgāja gulēt bez palaga un drēbēm. Vaits necieta ēnu asinis... ... Šo rakstu rediģēja Mastero Jazz: 02.05.2004 19:25 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Knakts autobusa konduktors ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 05.10.03 Kur: Kastaņkalni Tulks 2007 ![]() |
Vaitam un Niktei uzgriežot muguru, pilij pretī augošajos krūmos kaut kas sakustējās, nočabēja un no lapām pabāzās laukā pinkaina galva ar divām lielām dzintardzeltenām acīm. Redzot, ka abi aiziet un nedomā atskatīties, radījums izlīda no krūmiem pavisam un izstaipījās - kājas bija pagalam notirpušas, tā nekustīgi sēžot un vērojot. Pareizāk gan būtu teikt - ķetnas. Spalvainas, spēcīgas ķetnas ar akmenscietiem un asiem nagiem, kas varētu saplosīt arī zirgu.
"Ejiet, ejiet," viņa izmeta, paejoties uz pils pusi. Viņu interesēja šī būve. Kas gan to bija cēlis? Ne jau - tādi kā viņa. Putna un cilvēka krustojumi. Diez vai arī tādi, kā tie, ko viņa bija nupat vērojusi. Kas tad vēl klīda pa šo seno, drūmo zemi? Alago domīgi pagrozīja galvu, turpinādama iet pils virzienā un uzmanīgi vērodama majestātiskās akmens celtnes mūrus. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 26.06.2025 03:34 |