 Pusnakts [C] [PZP], tumsa, klusums, tukšums... |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
 01.05.2004 23:02
Raksts
#1
|
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām  Grupa: Biedri Pievienojās: 13.04.04  |
Šī bija domāta jau spēles sadaļa, bet nu jau jūs to esat piegānījuši... Ehhh.... Lai nu būtu. Domājis es jau biju, ka jūs visi apzinīgi, jautājumus un pieteikumus sūtīsiest ar PZ, bet nu laikam visu nevar vēlēties... Kautgan... TURPMĀK VISI JAUTĀJUMI< PIETEIKUMI UN CITAS LIETAS KO JŪS NO MANIS VĒLATIES UZ PZ. Tad arī uzzināsiet visu.
(Es vienkārši cerēju sākt spēli tā, lai no malas tā vismaz izskatās labi - visi zin kas un kā utt. uun cerēju ka pieteiksieties arī caur PZ.) --------------------------------------------------------------------------------------------- Tumsa, klusums, tukšums... Tās bija vienīgās lietas ko spēja saprast Vaits. Tās viņam nepatika, jo vienmēr atgādināja pagātni, ko viņš tik ļoti centās aizmirst... "Cik neizturami. Cik iepriekšparedzami. Ārprāts, kā es to ienīstu!", šādas domas skraidīja caur Vaita gaišo galvu... Pa šķirbiņu, kas bija starp aizkaru un sienu neatlaidīgi spiedās mēnesgaisma, tik niecīga, tik blāva. Bet ar to pietika, lai nozipsnītu asmenis... Vaita acis nomainījās krāsā - tās kļuva zaļgandzeltenas un ar paplašinātām zīlītēm. Bet mošķis to tāpat nemanīja, aiz pārsteiguma, par upura reakciju... Vaits saviebās. Paskatījās uz šķidrumu, kas viņam bija uzšļakstījies. Skats aizslīdēja tālāk uz pāršķelto līķi. Tas jau bija sācis izgaist. "Nabaga dvēsele.", nodomāja Vaits, un tikai tad, kad doma jau bija izskanējusi, viņš apjauta ko bija izdarījis. Viņam, iejūtība, nebija raksturīga. Vīņš bija raudājis tikai vienreiz savā garajā mūžā. Pēc tam viņš bija kļuvis auksts, kā akmens... līdz šai naktij... "Kas ar mani ir noticis?"... Vaits norāva notašķīto palagu no gultas un notīrīja asmeni... "Rīt jādodas prom."... Vīņš aizgāja gulēt bez palaga un drēbēm. Vaits necieta ēnu asinis... ... Šo rakstu rediģēja Mastero Jazz: 02.05.2004 19:25 |
 |
 
|
 |
Atbildes
|
04.05.2004 12:30
Raksts
#2
|
|
|
Loveless Grupa: Biedri Pievienojās: 06.03.04 Kur: playing the hydrogen sonata Oriģinālākā pareģojuma autore |
"Mjrrrn... nekā..." viņa sodījās, kad dūres jau sāka kļūt nejūtīga no stiprās dauzīšanas. Vēl pāris izmisīgu sitienu, kam seko pamatīgs spēriens ar kāju, kura pēc tam sāka sāpēt. Tomēr nekā. Atkāpusies pāris soļus viņa kārtīgi nopētīja mūri. Neviena izciļņa, pilnīgi nekā, kas varētu dot iespēju tik iekšā rāpjoties pāri mūrim. Skatienam lēni slīdot pa mūri, tas apstājās pie kaut kā, ko sākumā varētu noturēt par karogu. "Tam karogam nu gan ir jocīgs kāts.." viņa nobrīnījās, bet jau nākamājā mirklī attapās ka tas nav ne karogs, ne karoga kāts. Cilvēks! Vismaz noteikti cilvēkveidīgais. Viņa samiedza acis, lai redzētu skaidrāk. Tur kāds tupēja. "Hei... eu tu... jā tu... kas tur tup..." viņa kliedza.
|
|
|
|
Raksti šajā pavedienā
Beachboy Pusnakts [C] [PZP] 01.05.2004 23:02
Dvēselīte "Nolādēts kā gribas dzert... vai te tiešām na... 03.05.2004 23:52 Beachboy Dobjā duna izrāva Vaitu no nemierīgā miega. Pirms ... 04.05.2004 09:19 Beachboy "Ņjā, es patiešām tupu.." Vaits piecēlās... 04.05.2004 13:26 Dvēselīte "Ohoo.. izrādas ka mēs arī runāt mākam...... 04.05.2004 13:32 Beachboy 'Baltais' tēls atkal notupās uz tumšā mūra... 06.05.2004 20:34 Dvēselīte Viņa stāvēja un pacietīgi gaidīja kamēr tupētājs v... 07.05.2004 19:43 Beachboy Vēl viens skaļš kliedziens - likās bezsakarīgs, ha... 07.05.2004 21:14 Dvēselīte Izbijusies no kliedzieniem un pārpasaulīgās čīksto... 07.05.2004 21:43 Beachboy Svešinieks ītkā nedaudz noraustījās, pleci atslāba... 14.05.2004 21:10 Dvēselīte "Ūzticēties vai nē? Uzticēties vai nē...... 14.05.2004 21:16 Beachboy "Cik noprotu esi izsalkusi. Es te tieši biju ... 14.05.2004 22:20 Dvēselīte "Paši pasniedza atslēgu?" tas kaut kā ne... 14.05.2004 22:29
browncat Vaitam un Niktei uzgriežot muguru, pilij pretī aug... 19.05.2004 10:31 |
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 19.06.2025 16:54 |