"Spārnotā čūska" |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
"Spārnotā čūska" |
24.04.2004 19:55
Raksts
#1
|
|
Izvēlas zizli pie Olivanda Grupa: Biedri Pievienojās: 17.04.04 |
Šī ir leģenda...
Mūžveca kā pasaule.... Šī ir leģenda par "Spārnoto čūsku" ---------------------------------- Tēla vārds, vai iesauka: Rudā Zora (iesauka) (norādiet, kurš) Izskats: Rudi mati, gandrīz dzelteneas acis, nēsā bikses, ka sir visai dīvaini lēdijai. Dzīvesvieta: Londona Šo rakstu rediģēja Red-haired Zora: 24.04.2004 20:05 |
|
|
26.04.2004 21:11
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 16.02.04 Kur: Domājiet paši |
OOC-Atceros ka Mastero man aizrādīja par vienrindi. Un es viņam par to pateicos, jo tiešām rakstīt vienrindes nav īpaši pareizi. Vajag aprakstīt pasauli kādu tu redzi tai laikā, gan veidot dialogus. Nepietiek vienkārši ar jautājumu un atbildi. Pateicoties Mastero paziņojumam man ienāca prātā doma uzrakstīt nedaudz garāk kā parasti un lūk kas iznāca.
Dorians kāpa augšā uz klāja pa nedaudz nobružātām koka kāpnēm un tas ka kāpnes bija nedaudz deformējušās, nelika viņam domāt, ka tās varētu jebkurā mirklī salūzt. Dorians domāja tieši otrādāk. Viņam likās, ka kāpnes vajadzētu postīt ar motor zāģiem, lai tās nojauktu. Viņš kāpjot augšā apbrīnoja to cik kuģis labi saglabājies no seniem laikiem. Varbūt kuģis izskatījās kā pēc mazas vārgas mušas, bet patiesībā tas vairāk līdzinājās riktīgi lielai lapsenei. Jebkurš garāmgājējs neuzkāpjot uz kuģa varētu apzvērēt, ka kuģis vairs vairāk par 5 jūdzēm nenoceļos, bet tā viņi zaudētu visu uz ko būtu derējuši. Arī papagaiļa klaigas Dorians dzirdēja, bet viņš tām nepievērsa uzmanību, jo ziņas par tuvojošos vētru varēja uzskatīt par maldоgām, jo debesis kādas blāvi pelēkas bija, tādas arī palika un no debesīm nekrita neviena lietusvīra mestā pile, kura vēstītu par lietus vai vētras ciemos nākšanu. Uzkā```` uz kuģa klāja, kurš nu jau likās lielāks nekā sākumā uz tā kāpjot, Dorians Grejs nolēma visu labi nopētīt kā to bija radis darīt. Viņš pagrieza galvu pa labi, pa kreisi un nopētīja klāju, kā arī Kapteiņa Morgana komandas tiltiņu. Klājs bija tiešām liels, bet uz tā nekas daudz neatradās. Dažas mucas bija redzamas pie kuģa masta un kastes, pēc skata tukšas, mitinājās netālu no mucām. Neko citu nevarēja saskatīt. Pat zemē nomestu papīru nevarēja samanīt. Buras pie masta, kas vāji plīvoja neizvilktas, arī bija labā stāvoklī. Viss uz kuģa bija labs, varbūt noskrandis vai nobružāts, bet labs. Kuģa priekšā Dorians pamanīja stāvam Kapteini Morganu, kurš lūkojās jūras nebeidzamajās tālēs kā kaut ko sapņodams. Viņš izskatоjās pзc nopietna un jau pieredzējuša Jūras Vilka un viņš savu darbu mācēja darīt godam, jo likās, ka Jūra un kuģis ir visa Morgana dzīve. Dorians pietuvojās pie Kapteiņa Morgana un uzrunāja viņu. ''Sveiki atkal.'' Dorians stāvēja blakus Morganam, bet skatījās tā pat kā Morgans, tālu jūrā. ''Svaigs gaiss...mmm. tas ir viss dēļ kā es braucu šajā ceļojumā. Protams arī no kāda piedzīvojuma es neatteiktos.'' stāstīja Dorians. ''Man gribētos zināt,...caur kurieni ved mūsu ceļojuma maršruts? Gribētos nojaust ko sagaidīt un vai nelekt no kuģa nost jau tagad.'' Viņš dziļi ievilka elpu un izelpoja. ''Jā! tā tik ir sajūta, kad jūra tevi pakļauj un liek kustēties tās liego viļņu pavadībā. Cilvēks beidzot var atpūsties un atslābināties.'' Viņš pagriezās ar skatu pret Morganu. ''Feina sajūta.'' Ielika rokas savu bikšu kabatās. ''Kas tad mūsu ceļa grafikā ir paredzēts?'' pajautāja Dorians uzsēžoties uz kuģa, priekšējā borta margas. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 04.06.2024 09:02 |