Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Aiva]

"Paldies dēls, tik šoreiz laikam būs jālaiž garām tā pārdošana, kamēr es attīrīšu, kamēr pārkausēšu, jau diena divas būs apkārt, un kuģi nākies gaidīt... nākamo..." Arna acis sāka ieplesties arvien lielākas, vērojot Erika darbošanos, kā drazas pazūd no vaska.

Tikai attīrītais vasks sanāca nu pat pārāk tīrs un īsti pat pēc vaska vairs nesmaržoja. Bet vismaz pēc vēl pāris minūtēm Arnam rokās atkal bija viņa vaska rituļi. Eriks varēja savukārt apsvērt domu, ka jā, 'attīrīšana' attīra, bet no visiem neēdamajiem piemaisījumiem, un tie vaskā mēdz būt dabiskā veidā. Bet pirmo uzlikt to rituli, kas bija palicis vesels, un būs jau labi. Cerams. Un ja Arns būtu to lietu darījis pa parastam, tad nāktos aizmest krietni vien vairāk vaska...

Ap to laiku kā reiz Deijons bija sācis lūkoties pēc mežinieku prasītā, un paprasījis par četrdesmit nobendētajiem, kas izsauca dārdošu smieklu lēkmi un ļaužu satrauktus skatienus uz to pusi.

"Tā jau redzu, jo tālāk mežā, jo resnāki koki," caur smiekliem izmeta otrais vīrs. "Nē, nu slepkavnieks jau šis ir, bet nomiedzis tirgotāja Lindla ģimeni - pašu Tomasu Lindlu, viņa sievu Bertu, trīs bērnus, Lindlu vecāko un piedevām vēl viesojošos sievasmāsu Barbaru. Barbaras vīrs Verns arī izsludinājis atlīdzību piecus simtus par Vinsenza atgādāšanu uz tiesāšanu un nozagtās naudas atgūšanu. Lai gan, kur tā nauda palikusi... līdz nav paķēris. Par citiem gadījumiem neesu dzirdējis..."

"Kas neizslēdz, ka tādu nav," pirmais slinki iebikstīja guļošajam ar zābaku, un tad apmierināti pasmīnēja, ievērojis reakcijas trūkumu. "Bet teiktu, ka kāds dziesminieks būs labi uzņēmis uz krūts to stāstu atstāstot."

"Tad kā ar to palīdzību? Vai mums sākt pašiem meklēt?"