Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Aiva]

Izskatījās, ka abiem galvumedniekiem Daejona palīdzība nebija vajadzīga.

"Palīgā! slepkavo! Mani grib nogalināt! Es nee... urk!" kārnais vīrs aizrijās, kad otrais no galvumedniekiem iegrūda viņa pavērtajā mutē dziras pudeli un pēc tam aizspieda roku priekšā, liekot norīt tās saturu. Vēl brīdi vīrs tā kā pretojās, bet tad kustības sāka palikt vārgākas, līdz vispār apstājās.

Pirmais no galvumedniekiem piecēlās un uz atvadām pikti iespēra pa bezsamaņā gulošā gūstekņa vēderu.

"Lika mums skriet pakaļ šito gaisa gabalu, ````!" viņš noelsās, traušot sviedrus no pieres. "Ei, tu, spi... elf. Vietējais esi? Kādu no vietējās varas pazīsti?" viņš pievērsās Daejonam kā tuvāk stāvošajam.

"Domā šādā ūķī viņiem vispār ir kāds no varas uz vietas?" Otrais vīrs novāca jostā iztukšoto pudeli.

"Man pie kājas, kas viņiem te ir, es nevēlos pāris nedēļas stiept šito bendesmaisu atpakaļ uz Virpili. Mūs vispār nolīga pārbaudīt baumas par jaunu orku cilti kalnos, tas biji tu, kas teica, īss darbiņš, būs pa ceļam, tiksim pie mazliet naudas piepelnīties. Piepelnījāmies, @#$%!"

"Pieci simti tā apkārt nemētājas,"otrais pikti atcirta.

"Tad pats arī stiepsi!"

"Gan kaut ko izdomāsim." otrais vīrs pieleicās un veikli sāka pārbaudīt gūstekņa kabatas un jostas somas saturu.

Eriks konstatēja, ka ar vieglu purināšanu vien nebija līdzēts, nācās sākt pamatīgi iepļaukāt, līdz gulošie apjukuši atvēra acis. Visi bija tikuši cauri ar izbīli, kaut arī izvārtījušies ceļa putekļos, un vienai sievietei izlijusi ūdens krūze. Vairums uztvēra Erika atvainošanos mierīgi, pat ja pei sevis ko nopurpināja.

Netālu skanēja Erikam pazīstamā bitenieka Arna žēlabas un gaušanās par sabojāto preci. Brāļa ratus šai tracī nemanīja.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 13.08.2022 10:44