Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Aiva]

Komandētājs uz piestātnes bija jauns gados, bet visai vīzdegunīgs, un Erikam nepazīstams, bet vairāki no matrožiem gan pazīstami pēc skata, pat ja vārdus īsti neatcerējās.

Pirms abi izlēma ko daŗit, no ielas puses tuvojoties varēja dzirdēt greizi vilktu jūrnieku dziesmu par meičam krastā. Izskatījās, ka Vērsis bija pierunājis Erika brāli paķert viņu un matrožus ar ratiem atvizināt to mazo gabaliņu, un tagad, kājas šupodami, auroja kā īsteni laupītāji, kaķu kora tikai trūka. Nemaz tik daudz laika nebija pagājis, bet tomēr kaut kas laikam bija gan. Neizskatījās, ka matroži būtu paguvuši ko vairāk par sātīgu uzkodu un pāris alus kausiem.

Še pat pie piestātnes apstājušies, visi izbira ārā, un, žēli nopūtušies, Vērša vadībā ķerās pie darba ievelt vīna mucas ratos, kamēr otrais bars, kas visu laiku bija strādājuši, pazuda zem klāja, lai pēc neilga brīža parādītos jau pieklājīgākās drānās tērpušies.

Trijstūrenes nesātājs tā kā metās škērsām, gatavs protestēt, bet Vērsis pabāza tam zem deguna papīru, gluži kā no Hakslija grāmatiņas izplēstu, un tad viņš atmeta ar roku, tā vietā pūloties apklusināt to protestus, kas arī bija gaidījuši savu kārtu.

"Paķeriet man ar ko no krogus labumiem!" trijstūrenes nēsātājs uzsauca, kad nomainījušies pusducis apstāja piekrautos ratus, arī uzprasoties uz pavizināšanu un soloties par to mucas ne tikai izkraut bet arī aiznest un novietot kur tik saimnieks likšot. Uz piedāvājumiem braukt līdz viņš tikai īdzīgi atmeta ar roku, norādot uz tiem, kas gaidīja savu kārtu pie kravas saņemšanas.