![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#161
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis ![]() |
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem. Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities. Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā. Priekšā varēja redzēt Labots: OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties. Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#162
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis ![]() |
Selma, Niko un Māris
Sīkvelns kārtīgi izplāja visu slapjumu līdz pat pēdējām kaktiņam un stūrītim, labu devu ieslaukot arī pakrāsnē, no kurienes pēc kāda laika atskanēja neapmierināta ņurkstēšana. Tad radījums paķēra pasniegtās pankūkas, kas pazuda viņa mutē vienā mirklī un ķiķinādams izmetās pa virtuves durvīm. Slota tika pamesta turpat, kur sīkvelns bija stāvējis un viss liekais slapjums uz grīdas arī atstāts. No pakrāsnes izvēlās vēl viens tāds pats radījums, tikai ugunīgi sarkanām spalvām, un aizmetās pakaļ pirmajam sīkvelnam neganti ņurdēdams - kāds nebija apmierināts par diendusas traucēšanu. Niko un Māris varēja ieraudzīt, kā no virtuves vispirms izšaujas jau redzētais sīkvelns un pazūd ap stūri, bet pēc kādiem mirkļiem viņam pakaļ izskrien vēl viens un aiznesas pa pēdām pakaļ. Demeo Demeo deguns teica, ka sēra smaka nāk no ēdamzāles. Ieejot tajā viņš ieraudzīja, kā pa zāles pretējā galā esošo durvju šķirbām spiežas dzeltenpelēku dūmu stīdziņas un pa durvju apakšu kaut kāds slapjums sūcas. Ja atvēra tās durvis, tad ieraudzīja, ka acīmredzot te bija notikusi virtuves mazgāšana - uz grīdas bija ūdens peļķes, visa telpa pilna ar sēra garaiņiem, kas gan pa lielai daļai jau bija izplūduši laukā pa ārdurvīm. Alekss Aizslēgtais skapis, pēc visa spriežot, bija glabājis vērtīgās lietas. Tajā bija pieci plaukti. Tagad gan tas bija pa lielai daļai iztukšots, visticamāk Šmaugs bija visu noderīgāko savācis līdzi. Bet augšējā plauktā vistālākajā kaktā bija palicis melnas ādas maisiņš. Tajā iekšā atradās 13 zelta monētas (apmēram 7 cm diametrā un puscentimetra biezumā). Kāds kaut ko bija aizmirsis paķert līdzi... Otrajā plauktā no augšas bija rinda ar dažāda izmēra stikla pudelēm. Trīs bija tukšas, divas neiesāktas un vēl trīs bija dažādās iztukšotības pakāpēs. Ja Alekss paskatījās, kas ir trīs iesāktajās, tad no vienas smaržoja pēc sēra, no otras pēc augstākā labuma benzīna un no trešās pēc kandžas. Blakus atradās arī ar roku sarakstīta neliela grāmatele ar kokteiļu receptēm. Trešajā plauktā mētājās pamestas dažāda lieluma tukšas koka kastītes, iztapsētas ar audumu, ceturtais un piektais plaukts bija tukši. Bet, spriežot, ka nekādu putekļu uz tiem nebija, tur arī bija kaut kas glabājies. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 11:28 |