Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
28.09.2021 21:48
Raksts
#161
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem. Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities. Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā. Priekšā varēja redzēt Labots: OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties. Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu. |
|
|
10.10.2021 10:31
Raksts
#162
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Demeo
Uguns kamīnā uzsprakšķēja, taču nekas vairāk nenotika. Uz galda esošo papīrus velns nevarēja izlasīt, valoda bija saprotama, bet vārdu jēgu neizdevās uztvert. No dažiem vārdiem (izdevās uztvert, ja nokoncentrējās uz vienu atsevišķu) varēja saprast, ka tās ir kaut kādas atskaites par saņemtajām dvēselēm, mocību procesu izgājušajām un vēl kaut kas par noteiktām kvotām. Tad tur vēl bija līgumu sagataves, par to, ka ellei piešķirti četri jauni darbinieki pēc elleskunga Šmauga pieprasījuma un melna, bieza grāmata (kas svilināja pirkstus, ja Demeo sadomāja ap to grābstīties). Pie kamīna starp citām izbārstītām lietām, mētājās trīs lapas, ar melniem rakstiem gar malām. Arī šīs bija pagrūti izlasīt, bet no tā, ko izdevās uztvert - tas bija līgums, kas noslēgts starp Centrālo elli un dvēseli, kuras vārdu neizdevās izlasīt. Demeo ietrenētā acs saskatīja, ka arī raksti ap lapas malām ir salasāmi, tikai vajag ļoti spēcīgu palielināmo stiklu. Alekss Uzdauzītās vietas šobrīd smeldza, bet kaut kā jau izdevās visu to bardaku puslīdz no ceļa novākt. "Tajā telpā man izejas nav," elles sirds atbildēja. "Runājot par brīdināšanu... tavā kabinetā kāds ko dara, kungs..." Niko Aitas lēnā garā sekoja savam barvedim, pa ceļam vēl ko uzēzdamas. Kad līdz vārtiem bija kāds neliels gabaliņš palicis, auns beidzot saprata, ka kaut kas nav kā vajag un vairs nepievērsa uzmanību apkārt lēkājošajam cerberam. Dzīvnieks pagriezās un piekala skatienu Niko. Tā kā nosēcās, tā kā norūcās, izpūta kārtējos dūmu mutulīšus no nāsīm. Tad pagriezās ar muguru pret vīrieti, patirināja asti, atstādams spiru čupu un sāka demonstratīvi grauzt arumos saaugušo zāli. Aitas ganījās turpat. Selma Otrajā istabā labajā pusē (iepretim pirts telpām) Selmu sagaidīja izmisīga pīkstēšana - viena no žurkām bija neveiksmīgi iestrēgusi matrača atsperē un tagad raustījās netikdama ne īsti šurp, ne turp. Otra mēģināja tai kaut kā palīdzēt, te paraudama aiz priekšķepām, te aiz astes, te mēģinādama atsperes grauzt. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 01.06.2024 22:08 |