![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis ![]() |
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem. Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities. Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā. Priekšā varēja redzēt Labots: OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties. Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Piedalās Bezgalvju medībās ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 11.08.04 Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora Klusais censonis ![]() |
Selma līgumu parakstīja, tikai - visā visumā būdama godīga - iešņīpāja "ne" pirms vārda "izlasījis". Domājams, ka tas nav svarīgi. Dokumentos galvenais ir paraksts. Un tāds tur bija.
Pēc parakstīšanas bija tāda neparasta sajūta, bet te taču viss bija neparasts. Kā, piemēram, negaidot uzradusies siena ar durvīm. Vai Andreasa dīvainā saruna ar (laikam jau) otru Pekles pārstāvi. Viņi te runā kaut kā otrādi? Selma, turēdama savas divas līguma kopijas tāpat vien rokā, skatījās uz tumsu aiz atvērtajām durvīm, aiz kurām bija tikko nojaušamas kāpnes. Vienalga. Laiks ripot pa tām lejā, jo kārtīgi nokāpt tādā tumsā nelikās iespējams. Vai mirušie spēj dabūt zilumus? Meitene spēra soli caur Pekles durvīm. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 20.05.2025 13:31 |