Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.

Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem.

Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities.

Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā.

Priekšā varēja redzēt cilvēku dvēseļu barus - vienas pārliecināti devās uz priekšu, citas neizpratnē grozījās turpat pie krasta. Dažas pulcējās bariņos un kaut ko dzīvi apsprieda.

Labots:
OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties.

Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu.

[Roviela]

Uzslavas bija patīkamas, bet tik tieši tās uz Niko nestrādāja. Viņš klausījās un pūlējās saprast lietu kārtību TE.
Tātad - šī esot Šķīstītava. Tiešām? Izskatījās garlaicīgi bez gala. Vai arī tas tikai tikmēr, kamēr stāvi rindā. Ē... jā. Ja jau rinda ir, tā teikt, ar cerību uz Paradīzi, tad tas, kurš viņus te vervē, ir no pretējās nometnes.
Puisis apdomājās. Pie savas līdzšinējās dzīves labākais, ko viņš varētu cerēt, bija - palikt te. Pieņemsim, garlaicībā. Tiesa, ar cerību, ka kaut kad kaut kas mainīsies. Un tas tips dod mājienu, ka viņi tāpat nonāks Ellē. Varbūt melo, varbūt nē.

- Kas tad jums tur par darbaspēka trūkumu? - Niko nenoturējās. Tā teikt, visi velni paņēmuši atvaļinājumu, vai arī grēcinieku par daudz?
- Jā. Mani arī interesē, kas tas par darbu, uz cik ilgu laiku, un kas būs pēc tam, ja būs. Vai būs? Un kādi nosacījumi.
Viņš mēdza būt pārgalvīgs, bet, ja savā darbā būtu gluži skrējis bez apdoma, tad te būtu ieradies krietni agrāk. Ja vispār tas nav sapnis, pēc kā gan neizskatās. Būtu jau labi - atgriezties. Ek, Mia! Piedod, ka nācās šķirties.