sarunas par tēmu Opcijas

[kaiva]

mazā omulīgā pačalošana- apakšvirsraksts

varbūt tas drīzāk der gondorai bet gan jau aizvirzīsimies kaut kur arī prom no literatūras

paklau- vai tev tā krāsu tēma arī ir kaut kā pārsūtāma pa e pastu?
man ienāca prātā arī ko tev nosūtīt, gaidi!

nu skaidrs- tu esi ideālā tulkotāja! nopietni. bet tam jābūt baigi grūti ja grib tulkot īstas grāmatas. valoda ir ģeoloģijas slāņi svītas un epohas.
ko tu piemēram lasi lai apgūtu konkrētu stilu? un ko tu piemēram vēlies tulkot?
domāju ir ļoti derīgi ar tulkotāja aci lasīt Zanes Rozenbergas tulkojumus. arī hobits ir viņas darbs. (bail iedomāties par ko to padarītu mūsdienās) un protams lm montgomerija

un loģiski belševicas- arī alise brīnumzemē bet tu to noteikti visu zini pati

vai mācies tikai pati vai attiecīgi studē kaut kur angļu filologos?

man jau liekas ka vajadzētu pieņemt likumu, ka neko nedrīkst tulkot nepārbaudīts tulkotājs. reizumis tas noteikti varētu būt autodidakts bet tam vienalga būtu jānoliek eksāmens kā braukšanas tiesības

lasu pēdējā laikā latvju tekstus. un sajutu pilnīgi literāro procesu kādā mirklī. tagadnes iespaidu. it kā literatūra latvijā notiktu mūsdienās un es tajā būtu iesaistīta. :>> proti gadījās izlasīt pirms dažiem mēn bereļa fragmentu no topošās grāmatas par rakstīšanu- un pēc tam ievas melgalves komentāru par to- viņa pateica tieši to ko es domāju. rādās tiem tajās augstajās sfērās ir vajadzīgs kāds kas atgādina pašsaprotamo. tad vēl recenzija par monstriem un metaforām- droši vien esi lasījusi?- arī gluži manas domas
un dažus vecos karogus- tur izrādās ir visādas interesantas lietas- un daudz vairāk nekā mūsdienās- varbūt tu zini kādu, kam tādus nav kur likt?
vakar piedzīvoju dzīves mācību. lūk kāda tā ir:
klausi savai intuīcijai!
maijā man skolas biblenē lasītavā paziņoja ka viss arhīvs ir izmests laukā un es šokā nezināju ko darīt. gribēju iet pārjautāt biblotekārei, bet ko man tur jautāt- negribēju dzirdēt vēlvienu apstiprinājumu- jā jā vajdzēja atnākt pirms dažām dienām.
un tagad izrādās ka tieši karogi tobrīd vēl nebija izmesti. un neviens neiedomājās arī man pateikt kaut arī es tur gorījos ik pēc nedēļas. tāds rūgtums zini dvēselē...
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif)

nu labi :>> bet tu gan tā nedari. mirkli apdomājies un eskrien prom ja iekšējā balss kaut ko saka (protams var gadīties ka tā iesaka lasīties prom- piemēram ja esi nočiepis kādu žurnālu vai tādā garā)
ps- man vnk skolā ir blats

lasu šobrīd čempionu brokastis. varbūt to var pamanīt
vonnegūts visu raksta tādā garā?

tu noteikti esi labāk pazīstama ar lit klasiku :> apelsīns un skrūves pagrieziens un tādā garā man vēl gaida sarakstā
bet vienlaikus vakar līdz rītam lasīju arī vulfu- uz bāku. pēc satura ļoti līdzīga airisai mērdokai (to gan esmu pavairāk lasījusi. bet taupu un marinēju) pēc stila arī bet ar savu rokrakstu
nesaprotu kāpēc "autors voice" nevar tulkot kā rokraksts. tas jau sen ir tik pašsaptotams vārds
"balss" izklausās de.bīli. (ievēro, ka es nesaku "manuprāt") hahaha

methods of rationality ir bieži citēts tv tropes- to tu arī noteikti zini
es sāku sazināties ar amāliju bet tad viņa kaut kur pazuda- pēdējais ko viņai pajautāju- vai lasi tv tropes?
iespējams ka viņa ir pazudusi tropu džungļos...
lai nu kā- ja tu to iztulkosi būs baigi baigi super! novēlu visu kas tam vajadzīgs!


nu jā krēslā ir tā lieta par mitoloģiju- vairāk tas kas tur nav pateikts bet domāts- uguns un ledus, pūstošie vampīri par nāvi un siltie vilkači par dzīvību. bellas izteiciens- ejiet ieskrieties ar savu dvēseli, man to nevajag. voltūru vēture. vampīru "dzīves spēlēšana" piem alises modīgums. nemirstīgie bērni un izdzimteņi un jaukteņi jeb svētie bērni. viņas gaidību ainas bija visšaušalīgākās un fascinējošākās. tāpēc to tomēr var pieskaitīt pie šausmu lit. un voltūru gļēvulība. īstenībā viņi redzot pretestību nemaz neuzzsāka cīņu. viņi bija pieraduši pie visvarenības. un kur nu vēl pats āro- tas nu tiešām ir literatūras un arī kino gardumiņš. kā viņš viņu notēloja! turklāt filmā vēl bija pielikts klāt un uzlabots. nu tādas lietas
protams daudz kas no tā ir citās grām vnk pie mums tās nav tulkotas


(mājiens ar neuzkrītošu sētas mietu)

ļoti interesanti- man 4. poters tā patīk ka neesmu baigi daudz kļūdu manījusi, kaut arī izlasīts apm 46x
klau- vai e bukā teorētiski var labot? man jau sen interesē

klauss. jā, man šai sakarā nenormāli riebjās tā blondā, aizmirsu kā sauc. tik paštaisnu personu reti gadās redzēt! pat šinī fikšonlandē kur tādas vien mīt. un tas ka viņa beigās saiet ar stefanu! pfffff... vismaz tikpat bezsakarīgi kā Harijs un dž.
jā par boniju tev pilnīgi piekrītu. bet viņa tur ir drausmīgi pazemota. bez viņas tur neviens neizdzīvotu, bet viņa skaitās gandrīz kā 3. plāna tēls
laikam tāpēc ka melnā. un tāpēc ka nenoliedzami visskaistākā persona starp abiem dzimumiem visās sērijās. baltajiem vnk tas skauž. jau gadsimtiem. tas arī visu izskaidro. arī iekšēji visskaistākā- kopā ar savu grandma
arī blondā, nu klausa māsa ir baigi forša un arī ļaunā ketrīna tā neko
bet vnk vnk neatvairāms ir elaidža... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
tik kārtīgs un godīgs...
ak...

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) nē tiešām
labi esmu rdzējusi tikai 2 sezonas?- 2 un 3? un īsti neiebraucu pamatproblēmā kāpēc viņiem ir tās problēmas. bet zini literatūra tāpec ir literatūra ka simboliska. plus vēl kaut kā izjūtu cieņu pret tiem kam jāsabūvē tik ietilpīgs sižets tik īsā laikā un vēl jāuzfilmē. (tāpat kā once upon time.)
esmu piedalījusies par statisti- laikam ar to pietiek lai izjustu uz savas ādas cik sarežģīta lieta ir filmēšana. jo vairāk tāpēc ka pašai nav jāatskaitās nekādiem termiņiem- kā rakstu tā rakstu. un no otras puses sāku arvien vairāk izjust kāds lāsts rakstniekam ir laiks... :> ka viņam jāiekļauj sava iztēle tomēr realitātē
bet protams faniem ir jāsaredz muļķības
vienīgais domāju ka jāizšķiro par ko vērts besīties vairāk- stulbiem tēliem vai fantastisku sižetu. galu galā pastāv rule of cool.. * čukst* (tropi)

ok
pagaidām

Šo rakstu rediģēja kaiva: 18.08.2017 13:43

[Aiva]

Nu, piemēram viena atskaite no spēles

Viss sākās ar to, ka krāmējot dēļus noskaidrojās, ka Krauklis priestu joprojām uzskata par sievieti (nudien nav saprotams kā ar tik varenām novērošanas spējām vispār var burt. Laikam to dara viņa glaudāmkrauklis, ne pats... Ij Briāna uzmācās (un neesmu novērojis viņai erm... tieksmes...Lai gan nebrīnītos par to "dāmu"(esmu pieklājīgs), bet kad nu Krauklis mani vispirms par tanti, pēc tam onkuli nosauca...) Gandrīz izmetu no rokām Bronvenas (salkanās traģēdijas galvenās ieviešu lomas) tēlotājai nesamo ūdens kausu. Ļaunatminīgs neesmu, bet šādas lietas mēdzu neaizmirst... Kā saka- viss ir detaļās.
Tā nu turpinot uzturēt ideju par dueļa nepieciešamību un izmantojot no Timeona iegūtās zināšanas par Zaka Edarlija vājību glabāt no Kaitlinas Motas saņemtās vēstules, vienojamies, ka Martins dosies uz Edarlija māju (pats Edarlijs šobrīd ir sardzē pilī) un mēģinās tās atrast. Gājiens veiksmīgs un vienojamies vēstules sadalīt vairākās daļās un nosūtīt Motam.
Nākamajā dienā, Krauklis dodas uz mežu sēņot (vajag indi, lai garnizonam vieglāk mirt) , Martins pievienojas man skatuves dēļu pārbīdē. Puikas, kas gatavi aiznest vēstuli tālu nav jāmeklē, bet Mota parādīšanās vēstnesi aiz auss stiepjot gan ir negaidīta. Puika norāda uz Martinu (ak, kas to būtu domājis!), kuru Mots sagrābj aiz rīkles pašu. Apkārt stāvošā tauta brīnās un es jau nojaušu, ka būs liela tenka līdz vakaram. Taču šobrīd turpinu savu ciema muļķīša lomu un prasu balkus esošajiem, kas tad te notiek, kāpēc tādas lietas paladinu pilsētā un vispār... Visi rausta plecus, mēģinājums izjūk, Mārlovs plēš matus izmisumā-izrāde tuvojas, bet aktierus interesē pilsētā notiekošais, ne spēle...
Tikām Martins (izrādot dīvainas prāta spējas, tāpat kā Motam izrādot prāta aptumsumu) pārliecina Motu, ka viņš ir tikai kurjers un atdod pārējās vēstules. Iemetis Martinu sienā, Mots dodas prom. Atgriežoties pie mums, Martins ir iedzēris (un viņam neviens nepārmet), bet gatavošanās un mēģinājums ir pajukuši, un visi dodas savās gaitās, nespēdami beigt pārrunāt notikušo. Protams, vakarā Martins ir krogā galvenais varonis, viņam uzsauc alu un vispār... Krauklis ir atgriezies no meža tukšā (es taču teicu!), toties padzirdījis Grumbldžaku ar alu un aiznesis ēdmaņu. Martins ir apgājis krietnu apli, skaidrojot dienas peidzīvojumus (pēdējie bija, ka viņu Mots ar suņiem rīdījis. droši vien drīz būs vēl arī garnizona vienība vajājusi...).
Nākamajā dienā pie skatuves būvēšanas palieku viens- Kruklis dezertē, savukārt Martins ir tik labi sapazinies ar rūķiem, ka dodas bīdīt savas lietas tur. Dienā gan ir neliels starpgadījums laukumā- viena no dāmām pie savas kosmētikas atradusi žurku- spiedzieni pa pusi pilsētas.... Mārlovs sūta uz aptieku pēc žurku indes (inde? Es tiešām dzirdēju vārdu "inde" paladinu cietoksnī?) Vakarā uzzinu, ka Martins ir iestājies garnizonā kā artilērists- lieliski- mums vajag informāciju no iekšienes! Bet svarīgākais ir tas, ka izdevusies plānotā ideja- Ederlijs ir miris un Mots par aizliegtu dueli sēž pagrabā. Pilsētā baumas klīst dažādas, pat mazliet uz patiesības pusi... informācija par indi nonāk Kraukļa ausīs.
Nākamjā dienā musu dezertieris Krauklis izdara, ko vērtīgāku par jau kurās dienas bezcerīgo sēņošanu - iestājas darbā par aptieķnieka palīgu- tuvāk indēm. Ātri vien aptieķnieks viņam uzticas un atstāj vienu, pats kaut kur pazudot. Vakarā uzzinam un tas mums nudien neliek mieru.
Nākamajā dienā ir teātra izŗāde- vispārēja sajūsma par dāmu lomu atveidotājām un daži iepuvuši mežāboli (ne)aizlido līdz skatuvei Mārlovam pašam- laikam šoks par pilsētas notikumiem, vai vakar mazliet par daudz alus ticis. Kamēr rosos aizkulisēs, izrādās, ka aptieķnieks nav bijis izrādē, bet kaut kur nozudis. Krauklis aizgājis aplūkot viņa māju un atradis diplomu par golemu izgatavošanas kursu apgūšanu un zemes pirkšanas līgumu + dažādas skices, kas kā apgalvo mūsu biedrs Vuldors (kuram ir zināšanas par mirušo pakļaušanu savai gribai) drīzāk liecina par nekromantijas piekopšanu. Nekromantija paladinu pilsētā? Jāpārbauda!
No rīta (kamēr pilsēta guļ) ar Vuldoru dodamies uz mežu pārbaudīt līgumā minēto vietu. Šķūnis, viss noputējis, tomēr pamanu pēdas, kas ved iekšā un izbeidzas pie kastu kaudzes. Pagrūžam piramīdu sānis un atklājas lūka grīdā. Uzmanīgi atverot pretim sitas aromāts, kas atsauc atmiņā dažādas iepreikš redzētās nekromantu izklaides.... Zem apsega kāds guļ- piesiksnots... Hmm, nu ko... Vuldoram rodas ideja- nogrābt aptieķnieku un likt, lai pasaka golema paroli, lai varam imantot savās interesēs. Viņam rodas arī ideja par argumentu (jo mēs neviens netiekam līdzi)- Grambldžeku. Tā nu kamēr es novacu vakardienas izrādes skatui, Martins piešauda katapultas un apsver idejas par to izmantošanu Sakarota uzbrukumā, bet Krauklis sež aptiekā, tirgodams baldriānu tēju un kandžas + sīrupa mikstūru vakardiena izrādes iespaidotajām dāmāmVuldors dodas uz mežu gaidīt aptiekāru. Tā kā mani (un pārējos skatuves strādniekus) palaiž ātrāk, dodos slepus uz mežu, lai palūkotos kā Vuldoram klājas. Ierodos tieši laikā, kad aptiekārs lūrēdams caur pieri uz ogru un Vuldoru liedzas izpaust jelko Asmodeja sekotājiem....
Ak, tev Asmodeju vajag?- nodomāju un izrauju savu svēto simbolu.. Tam ir iespaids, tomēr ne tik liels kā man būtu gribējies, aptiekāru vēl mazliet jāpadedzina ar skābi, viņš zaudē arī roku, ko Grumbldžeks apēd, bet liedzas. Nākas mazliet padziedināt gūstekni, lai viņš neģībst ai neatdod galus aiz šausmām (ak, vārgulis) Tikai pēc tam, kad vēlreiz piesaukdams Asmodeju un piedraudot ar viņa dusmām,mēģinu pārliecināt (Intimidate 27 (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ),aptieķnieks salūst. Parole "Balentainas uzvara"... Ar ogru (kurš pa brīdim apjautājas vai drīkst apēst gštekni un vai marinēts labi garšos) gaidām vai parole darbosies. Golems (flešgolems no dažādiem gan dzimuma, gan vecuma cilvēkiem) gan ne pārāk labi pakļaujas pavēlei- lai aktivizētu ir labi, sīkas pavēles arī pilda, bet man nepatīk kā viņš skatās nopakaļ Vuldoram. Deaktivizācijai parole jāizskaa vēlreiz. Tuprmāka pārliecināšana nelīdz (golema autors ir pārleicināts, ka viss ir lieliski (ak, šie amatieri!), tā nu atļaujam Grambldžekam viņu apēst. Tas notiek ātrāk nekā man brokastu cepto olu ēdot...
Atgriežamies pilsētā.
Krauklis ar Martinu ir gatavi doties nogriezt Zāļu Līzi, kamēr Vuldors gatavojas doties rīt no rīta viņu tēlot. Aprunājamies par plāniem (ir doma palaist golemu plosīties pilsētā, lai izvilināt u burvi vai tēvu Doneganu šeit - vismaz vietējo zemessardzi tas piesaistīs ) un gaidām pie kroga abus aizsūtītos - kaut kā nav sajūta, ka viss izdosies kā plānots. Esam atviegloti, redzot tuvojamies aptieķnieka ratus ar Kraukli pie grožiem un Martinu slājam nopakaļ. Neredzamība un klusums- un ogre sēž kroga pagrabā pie klātā galda. Kā nprotu no Martina un Kraukļa- ogrs ir likvidējis Z"'alu Līzi un Timeonu- vismaz paēdis ir. Atļaujam viņam apēst jebkuru svešo, kurš līdīs ejā un dodamies paši atpūsties.

Atstājuši visu pārējos kārtot jautājumus ar mūsu baržas uzturēšanos dokos, Ragna un Martins devās pirmām kārtām uz bāku, kur mūsu antipaladins cerēja sastapt savu brāli. Sastapa arī, un tika bezmazvai nospiests satikšanās priekā. Ka arī saņēma brīdinājumu vairāk nemirt: vienas bēres jau esot nodzēruši (laikam otras nevarēs atļauties). Martina māsa kaut kur slēpjoties - vēlāk uzzinājām, ka ne jau tāpēc, ka ko briesmīgu izdarījusi. Pilsētā esot sākusies panika Asmodeusa kulta iespējamās atgriešanās dēļ, un vairāki pilsētnieki esot nolinčoti. Arī raganas ar melniem kaķiem. Un Martina māsa esot tieši melnu kaķēnu paglābusi... Lieki teikt, ka Ragnas Roks nekur apkārt nedabūja vazāties, un nabagam nācās rātni sēdēt somā.
Un tā kā mūsu aristokrāti nekur nebija izkustināmi, glaunas štātes pirkt un pie vietējā barona uz pieņemšanu iet dabūja viņu pašu prāt galīgi nepiemērotie ragana un antipaladins, Tio čikses vadībā. Kamēr mums uzstīvēja mugurā tērpus, iestiprinājāmies ar apmēram 5GP vērtu vīnu, un vēlak pieņemšanā kā ūdeni laistīja ap 20-25GP vērtu vīnu (un brendiju, ja kāds uzprasījās, un Martins to labprāt darīja) - še jums, aristokrāti! Barons gan teicās raustāmies no sārta un negribēja neko īsti palīdzēt, bet Ragna viņu pārliecināja ar iespaidīgu blefu par gaidāmo atalgojumu un glabšanas operāciju neveiksmes gadījumā (kā tad!), un galu galā mums ir apmešanās vieta barona pilī, slepena izeja uz pilsētu lejā, un visādi kontakti. Un vēl arī pieeja barona bibliotēkai, kur iespējams atrast arī informāciju par to, kā karalis Markedians I savā paladina iedomībā nevarējis paciest, ka pie viņa robežām jau vairākus simtus gadu savā nodabā dzīvo un darbojas Bālo Jātnieku ordenis, kas kalpo dēmonu princim Vetra-Kali, un nevienam īpaši neuzbāžas, pat Talingardei ne. Vienkārši pavisam mierīgi plāno pasaules līmeņa epidēmijas un katastrofas. Bet karalis uzzinājis par ordeņa cietoksni Abadona Ragu, savācis sekotāju pulku, un visu nonesis, aizbanišoja Vetra-Kali uz dēmonu valstību un nokāvis visus viņa sekotājus. Bet arī ar to nebija gana - tak vajadzēja pārliecināties, ka Ragā ļaunums vairs nekad neatgriezīsies. Markedians I pasūtinājis Mitras priesteriem sudraba zīmogu, un veselu nedēļu gavējis un lūdzies, līdz Mitra zīmogu pārvērtis par dievišķo artefaktu,un to esot teju neiespējami salauzt.
Sadzinām pēdas arī izgaisušajam elfam, kas ar iepriekšējo komandu te meklējušī ragu. Elfs savā istaba bija atstājis karti ar vairākām nosvītrotām vietam, un vien apvilktu - kā arī akmeņu kolekciju Izrādās, kādreiz te vietējie iezemieši esot ieguvuši dzelzs rūdu, bet tagad tas viss ir dziļi briesmīgajā mežā, kur nevajagot iet. Bet Talingardei dzelzi vajagot kā ēst. Un tad tas elfs, kurš čupojies ar vietējiem mežoņiem, esot izgaisis. Nu ko, pakojām mantiņas un ar barona sarūpēta reindžera palīdzību devāmies cauri mežam, kurā nudien nav pat ne zvēru taciņu, tikai brikšņi vien! Bet karte mūs aizveda līdz ļoti ragaina paskata vietai, kur sastapām ļoti pieklājīgu entu, kurš mūs, nabaga apmaldījušos celotājus, jau laikus brīdināja, ka mēs esam pietuvojušies Abadona ragam, un ka mums jāiet prom, Pat piedāvājās pavadīt līdz pilsētai, un mēs šo piedāvājumu labprāt pieņēmām. Sačalojām ar entu. Viņu te Abadona ragu sargāt atstājis pats karalis, un vēl viņam palīdzot eņģelis. Divas dienas gājām līdz pilsētai, un gandrīz pierunājām entu, ka vajag ar viņa kokiem nonest pilsētu - mēs teicāmies vārtus atvērt, lai viņiem vieglāk iekšā tikt. Bet viņam, redz, ar eņģeli esot jāaprunājas, un viņa atbildi pēc kādām 2 nedēļām varēšot dabūt.... Bet vēl mēs no viņa uzzinājām, ka ir kaut kāds elfu kults, kas reizēm pie viņa nākot kopā ar eņģeli. Starp citu - par dziedošo eņģeli sauc vienu puselfu meiču, kas krogos dzied par apvienošanos pret ļaunumu un tamlīdzīgām muļķībām. Bijām paklausīties, ar viņas štuceri iepazināmies (Martins pat lauzās ar viņu un zaudēja ar godu). Un vēl pilsētā klīst baumas, ka kopš lielākā daļa garzinona ir prom kopā ar lordu Veldšīru, pilsētu sargāšot eņģelis. Nu, pilnīga Losandželosa!

Šo rakstu rediģēja Aiva: 21.06.2019 09:34