Varbūt kāds zinās pateikt, vai šis te ir tulkots latviski?, "Anything Goes", "Goodbye my lover", "Gardens of P Opcijas

[Aiva]

Interesējos, vai šai dziesmai būtu oficiāls tulkojums latviski, ja ne, tad varbūt kāds ieteiktu, frāzes 'anything goes' tulkošanas variantus?

"Anything Goes," written in 1934 by Cole Porter for his musical by the same name.

https://youtu.be/as-whCYL4ns

https://youtu.be/wYahz6VIpIM

Times have changed,
And we've often rewound the clock,
Since the Puritans got a shock,
When they landed on Plymouth Rock.
If today,
Any shock they should try to stem,
'Stead of landing on Plymouth Rock,
Plymouth Rock would land on them.

In olden days a glimpse of stockings
Was looked on as something shocking,
Now, heaven knows,
Anything Goes.

Good authors too who once knew better words,
Now only use four letter words
Writing prose,
Anything goes.

The world has gone mad today
And good's bad today,
And black's white today,
And day's night today,
When most guys today
That women prize today
Are just silly gigolos

So though I'm not a great romancer
I know that I'm bound to answer
When you propose,
Anything goes

The world has gone mad today
And good's bad today,
And black's white today,
And day's night today,
When most guys today
That women prize today
Are just silly gigolos

So though I'm not a great romancer
I know that I'm bound to answer
When you propose,
Anything goes...
Anything goes!

Šo rakstu rediģēja Aiva: 21.12.2018 17:30

[Aiva]

The Garden of Proserpine
By Algernon Charles Swinburne

Še, kur klusa ir pasaule,
- Še kur visas rūpes ir cauri
Tik apklusis vējš, stinguši viļņi
- plosās šaubu nomāktos sapņos
Es skatos kā plaukst zaļie lauki
Kur aug un kur briest zāle
Kur ražas un pļaujas laiks nāk
- ak kluso straumju zeme.

Es noguris esmu no asrām un smiekliem
- no vīriem kas smejas un raud;
No tā kas var drīz pie tiem atnākt,
- tiem kas sēj, tiem kas pļauju gaid
Mani gurdina stundas un dienas
Tukšziedu pumpuru māns
Tās iekāres, sapņi un alkas
- ak, teju it viss kas nav miegs.

Dzīvei nāve še kaimiņos sen
- prom no acīm, no ausīm tā slēpjas
Izplēn viļņi iz jūras un vārgi
Vēji kuģus un dvēseles dzen.
Tie izklīst un sarūk un izplēn,
Šeit viss tiem ir savādāk.
Rāmā attekā klusi tie sastingst
Neaug cerību ziedi vairs še.

Ne grauds še briest un ne auglis,
Ne vīnstīga glezni vijas.
Vien magones slienas kā mūris,
Kā mirušo sargu mežs.
Un Proserpīne te klusi
Starp lapām, ko nešūpo vējš
Samaļ dzirnavās miega sulas
Tiem kas klusi mūžībai dus.

Ne gala tiem ir ne skaita,
Ne vārdus kāds atminas tiem
Tie guļ viņas dāvātā miegā
Vai nakts, vai diena, tie dus.
Tās dvēseles klīstošās maldās
Tās neņem ne dievs un ne velns
Ne gaismas, ne tumsas, tik migla
Tiem pelēkas asaras lej.

Kad nāvē mēs visi slīgsim,
Vienāds kļūs stiprs un vārgs.
Ne paradīzes spārniem,
Ne elles mokām tie tiks.
Kā rozes kas skaisti bija,
To skaistums zudīs un ruks,
Bij skaista šī mīlestība,
Bet arī viņa reiz trūks.

Bāls stāvs te pie vārtiem gaida
Lapu vītušu vainagā tērpts
Visus mirstīgos saņemot smaida,
Vēsās rokas tos maigi tver.
Aukstās lūpas sniedz rāmu skūpstu,
Aizmirst pasaules steigu liek
Visus vienādi uzņem te viņa,
Jauns vai vecs, visi mierā te tiek.

Šai pasaulē kas dzimis,
Tie gaidīti tur top,
Tie aizmirsīs par laimi,
Par dzīvi, mīļoto.
Par smaidiem, mīlu, sauli,
Viss gaisīs tā kā rēgs,
Kā vasras miglas vālos
Vējš ziedlapiņas trauks.

Tur kā migla gaist naids un mīla,
Sena draudzība kā papīrs plīst.
Gadu nasta tur pazūd kā nieki,
Mūža bagāža lieka klūst:
Beigti sapņi no mirušām dienām
Tukši pumpuri, skāris ko sals
Sausās lapas, ko vēji dzenā
Tukšās gultnes, kad izžuvis strauts.

Nekas nolemts šai pasaulē nevaid
Ne skumjas nav drošas, ne prieks.
Nākot rītdienai, šodiena nomirst,
Lai kā gribētos, nestājas laiks.
Mīla gaist, lai kā sāpetu sirdī,
Lūpas nožēlas vārdus veļ,
Acis aizmirst šos gaišos mirkļus,
Asras zudušās jūtas klāj.

Brīvi no alkām pēc dzīves,
No cerībām brīvi un bailēm,
Elpu atvelkot sakām mēs dieviem
Paldies īsu par dāvano šo.
Ka nebūs mums mūžīgas dzīves,
Nekāps mirušie ārā no kapa
Ka pat visgausākā upe reiz
Rāmi izbeigies jūras viļņos.

Nelies gaismu vairs dzisušas zvaigznes
Nedos siltumu rieta stars
Necels troksni reiz rimusi pūsma,
Rāmā ūdenī viļņi plaks
Lapas nedzeltēs, nekritīs vējā
Diena naktij vairs nesekos tad
Tikai miers, miers mūžīgā naktī
Eonu eonos dusēt tas liks.



The Garden of Proserpine
By Algernon Charles Swinburne

Aldžernons Čārlzs Svinbērns,

Swinburne was one of the most accomplished lyric poets of the Victorian era and was a preeminent symbol of rebellion against the conservative values of his time.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 15.04.2019 09:54