'Naktssardze: Amēlijas mantojums', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

2015.gads. Nakts uz 20.martu


Nākamajā dienā bija jābūt solītajam saules aptumsumam.
Varbūt tas bija iemesls, kādēļ lai arī laikapstākļu ziņā visai mierīgā nakts, nemaz tāda nebija.
Nē, tā nebija vētra, kas mēdza traukties pa Londonas ielām, draudot noplēst jumtus vecām garāžām, vai mēness gaisma, kas izgaismo pagalmus tik spoži, ka nevar saprast vai jau aust diena, vai arī pagalmā aizmirsies izslēgt kādu lampu.
Tas bija pavisam savādāks dabas spēks, kas ietekmēja tieši zemapziņu. Neļaujot baudīt mierīgu nakts mieru. Tumšas ainas, murgaini notikumi, tie bija sapņi, kurus bija lemts izbaudīt Citādajiem šajā naktī. Iespējams, ka arī cilvēki nespēja gulēt mierīgi, taču... lai nu paliek cilvēki.

Sievietes balss, kas čukstēja valodā, kuru Citādie nesaprata. Tā pavadīja murgus un bija vienojošais elements visu murgiem. Tikai... nu, pagaidām neviens no sardžu darbiniekiem vēl nezināja, ka arī viņa biedrus savādā balss murgos ir apciemojusi.
Bet balss bija patīkama. Tā likās maiga un tajā gribējās ieklausīties. Taču atcerēties varēja tikai vienu vārdu: Ar - nu - tanem.

* * *

2015.gads 20.marts

Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem!
Likās, ka tās bija skaņas, kuras izdvesa telefona klausule ziņojot par zvanu.

Viens pēc otra Nakts sardzes darbinieki, Sebstjans, Sibilla, Vilis, Kristofers bija saņēmuši zvanu no sava vadītāja Lansela. Šefs palūdza darbiniekus doties uz Ķīniešu rajonu, lai tējnīcā "Fortūncepums" satiktu inkvizīcijas darbinieku Bendžaminu Foksu.

Arī Dienas sardzes darbiniekus, Greisu un Danielu sasniedza zvans no Deina, kurš informēja savus kolēģus, ka priekšniece vēlas, lai viņi dotos uz "Fortūncepumu", jo viltīgajam, rižajam purnam Foksam kaut ko atkal vajagot.

* * *

Tējnīca "Fortūncepums" atradās Londonas pašā centrā. Ķīniešu rajonā.
Tā bija ne pārāk liela ēka, spilgti sarkanām sienām un zelta drakonu rotājumiem, iespraukusies starp citām līdzīgām ēkām, un pamatīgi izrotāta ar ķīniešiem raksturīgo simboliku. Oranžām, heroglifiem aprakstītām, laternām, spilgtām reklāmām, kuras uzrunāja teju vai izdedzinot acis ar bezgaumību, stāstot, cik te viss lēti un garšīgi.
Tējnīcas saimnieks, misters Čangs, jau grozījās savā iestādījumā un laikam jau bija saņēmis Citādo iedvesmas daļu, kas lika viņam katru Citādo uzņemt savā namā ar smaidu un aicināt doties uz dziļākām telpām, kur pie galdiņa sēdēja inkvizitors un malkoja tēju. Uz šķīvīša atradās kādi desmit fortūnas cepumi. Uz galda atradās vairākas krūzītes un vidū trīs tējkannas, lai tējas pietiktu visiem, kurus misters Fokss šorīt gaidīja.

Inkvizitors Bens Fokss izskatījās, nu tā, aptuveni uz trīsdesmit pieciem. Taču sardžu darbinieki zināja, ka viņu priekšā atrodas Citādais ar vairāku gadsimtu stāžu. Vīrietis nebija papūlējies sevi iestūķēt kādā uzvalkā. Džinsu bikses un tumšs džemperis bija izvēlēts par situācijai atbilstošu apģērbu un lika viņam iekļauties tējnīcas apmeklētāju rindās pavisam neuzkrītoši. Viņš bija rudmatis, kura vasarraibumainajā sejā rotājās tumši pelēkas acis.
Tās vērīgi nopētīja katru atnācēju.

Viņš nepiedāvāja rokasspiedienu sveicienam. Tā vietā, pamāja uz brīvajiem krēsliem ap galdu un tējas krūzi. Sardžu darbinieki drīkstēja apkalpoties paši. Tikai cepumus ņemt Bens neļāva. Un ja kāds to mēģināja, inkvizitors bez kādām ceremonijām uzšāva ar plaukstu pa pastiepušos kārumnieka roku.

[Sindra]

Bena skatiens turpināja kavēties no viena citādā pie cita. Viņš mainīja savus aplūkojamos mērķus gan savas ieinteresētības dēļ, gan arī pašu citādo runas stafetes pārņemšas dēļ.
Cepumi nebija paredzēti arī Greisai. Un sievietes roka tika apturēta pirms viņa paspēja kādu paķert tikpat zibenīgi, kā to bija izdarījusi ar jaunekļa amuletu.
- Nedaudz vēlāk. - inkvizitors paskaidroja un pavilka cepumu šķīvi vairāk uz savu pusi, lai Sebastjans vidū var nolikt savu pasūtījumu, ar kuru acīmredzami bija gatavs dalīties.

Ar galvas mājienu Bens pasveicināja pēdējo pienākušo kungu un no bikšu kabatas izvilcis piezīmju grāmatiņu, to atvēra un pārliecinājās par visu gaidīto personu klātesamību.

Misters Čangs sagādāja Viļa prasītās nūdeles, cūkgaļu un arī tēju. Uz maza šķīvīša tika atnests arī fortūnas cepumiņš, speciāli Launbaha kungam. To, vismaz pagaidām, inkvizitors necentās atņemt.

- Murgs un valoda ir iemesls. - pārliecinājies, ka šeit ir ieradušies visi, kuriem jābūt, Bens aizvēra piezīmju blociņu un iestūma to atpakaļ bikšu kabatā.
Salicis rokas uz galda sev priekšā, inkvizitors pievērsās iemesliem, kas tad bija likušas sasaukt šo sapulci.
- Planētu parādes, dažādi aptumsumi, saules vai mēness, īpašs zvaigžņu stāvoklis, tie ir laiki, kas ietekmē cilvēkus. Patiesībā, arī mūs, bet mazāk. Mēs esam saistīti ar cilvēkiem. Viņu enerģiju.
Citādie, kas vēlas izrādīties... - vīrieša skatiens uz mirkli pievērsās Greisai - ... arī mēdz vadīties pēc zvaigžņu stāvokļiem, aptumsumiem un tamlīdzīgām lietām.
Sievietes balss, kuru jūs dzirdējāt sapnī, pieder Amēlijai. Senai zintniecei, kura radīja Saulstara scepteri. Visu laiku mēs zinājām, kur tas atrodas. - ar mēs, Bens, protams, domāja inkvizīciju. - Tagad tas ir pazudis. Jūsu uzdevums ir to atrast. - neizklausījās pārāk sarežģīti, vai ne? Tikai izej ārā un sameklē kaut kādu maģisku artefaktu.

Likās, ka ar to arī Bena runājamais būs izsīcis. Vismaz tā varētu noprast pēc pauzes, kura iestājās. Taču... - Ar - nu - tanem ir valodā, kuru vadīja Amēlija, lai slepeni sazinātos ar saviem sekotājiem. Tas nozīmē: noliec vietā. Proti, viņa vēlas, lai scepteris tiktu nolikts vietā, no kuras ir nozagts. - arī tas izklausījās vienkārši uz saprotami.