'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.

[Urdrunir]

Rezervējis istabas mums krogā? Brālis Katberts novilka ar vieglu pārsteiguma pieskaņu balsī. Nevarēja saprast, ko viņš bija gaidījis. Krogs noteikti bija vienīgā ēka, kurā pietika vietas viņiem visiem. Un krogā apgrozījās informācija. Bet atklāti teikt, ka arī brālim pašam krogs izklausās laba mājvieta, nelikās pareizi. Tāpēc kārnais mūks nogrozīja galvu ar kustību, kurai vajadzēja izrādīt nelielu nosodījumu.

Tomēr viņa kauli ceļojuma laikā bija pievilkušies ar mitrumu un muskuļi prasīja sausu siltumu. Pēc vairākiem aurorvārdiem, kurus cits caur citu izteica biedri, Katbertam likās, ka ar saviem sveicieniem bāzties vēl pa vidu būs lieki, tāpēc viņš ātri uzmeklēja krodzinieku un iebakstīja tam ar pirkstu krūtīs. Labs vakars, cienītais! Tu taču pratīsi sajaukt vienu riktīgi karstu groku?! Tas pat nebija īsti jautājums. Katberts par šo krogu būtu ļoti zemās domās, ja te tiešām neviens neprastu uztaisīt karsto, saldo dziru. Vīrs pagriezās pret pārējiem ceļiniekiem un vainas apziņa lika viņam taisnoties. Vecums tuvojas, ziniet. Pēc divām dienām uz lauka prasās kaut kas, kas sasilda no iekšpuses.

To sakot, Katberts nolēma sameklēt siltumu arī no ārpuses un apsēdās vietā, kas bija tuvāk pie pavarda. Mitras dienas iegadījušās pēdējā laikā. Viņš bez liekām ceremonijām piedāvāja iesaistīties sarunā tuvākos vietējos.