'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.

[Rouzijs]

Klaudija atdeva zirgam ābolu, kamēr otra roka glāstīja viņa krēpes un lūpas žūžoja mierinošus vārdus, zirdziņš bija jauks un iespējams pašreiz sarkanmate domāja, ka dzīvnieks ir jaukās arī par cilvēkiem, zirgs vismaz nemēdza prātot ļaunus atriebības pilnus plānus, kā to mēdza darīt cilvēki.

Viņa gulēja ietinusies savā apmetnī, miegu traucēja sapņi, kuri neomulīgi atgādināja par raganu medīšanu. Klaudija pamodās, kad sāka līt, ar aizmigšanu bija pagrūti, miegs vairs nevēlējās pie viņas ciemoties. Un tad pienāca rīts, meitene piecēlās un noskatījās kā daļa biedru aiziet lasīt žagarus ugunskuram. Skatiens aizkavējās pie Dorijas, kura acīmredzot vēlējās parūpēties par brokastīm. Sarkanmate piegāja pie meitenes un nedaudz nedroši ierunājās. - Vai varu tev palīdzēt? - Klaudija to nejautāja tāpat vien, meitene nudien bija gatava izpalīdzēt. - Paklau... es vēlējos atvainoties, nu par to, kas notika klosterī. - Šķita, ka jaunā raganu medniece par notikušo jūtas vainīga un viņa nudien nevēlējās strīdēties ar saviem biedriem, kuru palīdzība un zināšanas var noderēt briesmu brīžos.

Zilais skatiens pievērsās Džonam, kurš tik apņēmīgi vēlējās doties ceļā. - Vajadzētu paēst brokastis, domāju, ka visi piekrīt un pēc tam doties ceļā. - Gan jau vecākie un viedākie biedri arī viņai piekritīs, galu galā brokastis bija svarīgākā dienas ēdienreize. Kurš nu to būtu teicis... Klaudija bieži brokastu laiku nogulēja.