'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.

[Roviela]

Roberts atviegloti nopūtās, kad ugunskurs beidzot iekūrās. Svecītes palika nelietotas, un, puišaprāt, tas bija labi.
Paēdis pieticīgās vakariņas, kādas jau pienācās visiem, un saldajam ēdienam pacienājies ar vienu brāļa Katberta piedāvāto saņurcīto sieramaizi, Roberts ierāpās ratos, ierušinājās salmos un mēģināja gulēt. Tas īsti neizdevās, tomēr kaut kāda snauda jau tā bija, jo brīdī, kad viņam iebukņīja kāds, tumsā neredzams biedrs, lai paziņotu, ka jāceļas uzmanīt ugunskuru, viņš nepateiktu, cik rāda pulkstenis.
Izrāpies no ratiem, un sīki drebinādamies aiz aukstuma un drēgnuma, nākošo laika sprīdi Roberts pavadīja sakņupis pie ugunskura, pa pusei snaužot, nomoda brīžos piemetot pa žagariņam, lai uguns nenodziest pavisam. Kad viņam šķita, ka pagājis pietiekami ilgs laika sprīdis, viņš modināja nākošo, īpaši neraizēdamies, vai tas nav kāds, kas jau pirms tam ir sargājis, un vēlreiz ierāpies ratos, atkal ierušinājās sienā, lai mēģinātu gulēt vēl mazliet.

Tomēr miegs bēga, un, kad beidzot tas atnāca, rādījās visādi nejauki murgi, kurus labāk būtu neredzēt. Roberts knosījās un grozījās, un no rīta bija tik nelādzīgā garastāvoklī, kādā nebija bijis sen.
Lai kaut kā mēģinātu aizdzīt nepatīkamās sajūtas, viņš, pieklājīgi, bet igni noburkšķējis labrītu visiem, kas pamodušies, aizdevās meklēt sausus žagarus zem koku zariem.