'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy |
07.01.2015 23:48
Raksts
#1
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija. Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus. Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku. Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu. Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā. Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies. Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces. - Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu. - Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā. Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā. Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi. Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek. Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies. |
|
|
22.01.2015 02:49
Raksts
#2
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem Grupa: Biedri Pievienojās: 19.01.04 Kur: starp likumu un dvēseli |
Brāli Katbertu ratos bija pārņēmis stīvums, kuru viņš piesardzīgi izpurināja lēnām laipojot ap braucamo, kad tas bija apstādināts naktsmieram. Vīstoties drēbēs un viegli drebinoties viņš vēroja uguns kurināšanu un aizdomīgi skatījās, vai tuvumā nav kāds pietiekoši drošs koka stumbenis, uz kura viņš varētu apsēsties. Uguns negribēja kurties un svētā vīra rokas neviļus iegūla trijstūrī, it kā sargājot viņu no briesmām, kas varēja draudēt no tumsnējošā meža. Acis pavērās gaisā un centās saskatīt debesis.
Brālis bija audzis pilsētā. To varēja nekļūdīgi pateikt katrs, kas bija kaut pāris naktis pavadījis klajā laukā. Viņš jutās bezpalīdzīgs vietā, kur apkārt pletās daba. Katbertam mīņājoties un cenšoties mazliet sasildīties nejauši sanāca uzmīt vienai no Migela uzvilktajām svītrām, bet viņš tam nepievērsa uzmanību. Noteikti nepamanīja. Kad Džons ierunājās par nakts miera sargāšanu, kārnais mūks bailīgi pablenza uz zirģeli, kas bija vilcis ratus. Bet zirdziņš taču mūs brīdinās, ja tuvosies zvēri, vai ne? Viņa balsī ieskanējas kluss lūgums pēc iedrošinājuma. Tad jau... Tad jau mēs būsim puslīdz drošībā. Vai varbūt šeit mājo laupītāji? Domas pārleca pie nākošajām briesmām, kuras drošā klostera sienās nakšņot pieradušais spēja iedomāties. Pirksti pieskārās apģērbam pie krūtīm, kur saitītē karājās Auroras simboliskais trijstūris. Toreiz, kad viņam piešķīra tiesības nēsāt tīra sudraba simbolu, Katberts bija juties ļoti gandarīts. Tagad viņš saprata, ka tā ir viņa lielākā bagātība, kuru varētu iekārot nelabi ļaudis. Bažas vajadzēja kaut kā kliedēt un brālis zināja tikai vienu veidu, kā to izdarīt. Viņš ierāpās atpakaļ ratos un iegrūda rokas tarbā. Varbūt kāds grib maizi ar sieru? Viņš piedāvāja un attina sainīti, kurā prāvas rupjmaizes šķēles bija draudzīgi satupinātas pamīšus ar sieru. Daļa maižu bija saplacinātas un šur tur varēja redzēt iespiedušos asu grāmatas stūri, bet citādi tām nebija ne vainas. Pats Katberts nokoda lielu kumosu no vienas šķēles un sāka enerģiski košļāk. Žokļi centās pārējam augumam atņemt nervozumu, bet pavisam rāms vīrietis palikt nespēja. Tāds satraukts viņš pavadīja visu nakti. Rīts atrada brāli Katbertu tupam ratos, ar melniem lokiem zem acīm. Caurais miegs nebija padarījis ceļojumu patīkamu un lūpu kaktiņi paši negribot noslīdēja lejā. No malas mūks izskatījās dusmīgs. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 01.06.2024 10:03 |