![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Angel of Music ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 ![]() |
Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija. Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus. Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku. Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu. Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā. Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies. Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces. - Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu. - Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā. Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā. Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi. Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek. Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.09.09 Kur: In heaven Nervu bende 2013 ![]() |
Bija pienācis vakars un drīz vien bija klāt arī brīdis, kad vajadzēja domāt par naktsmītnes iekārtošanu. Klaudija paļāvās uz saviem biedriem šajā ziņā un kad viņi bija nolēmuši apstāties arī meitene apstājās. Sarkanmate palīdzēja savākt malku ugunskuram un iekārtojās netālu no tā. Skatiens ik pa laikam kavējās pie cīņas ar ugunskuru, šķita, ka tas nevēlas degt un kā kādam sanāca to iedegt, tad uguns apdzisa. Meitene nopūtās un piecēlās no vietas, kur sēdēja. - Šķiet, ka ugunskuram šodien nav vēlmes mūs pagodināt ar siltumu. - Klaudija piegājusi pie somas kādu brīdi pa to parakņājās un izņēma no tās vienu sulīga paskata ābolu.
Nokodusies nelielu kumosiņu meitene piegāja pie zirga, kurš uzticīgi visu dienu bija vedis viņu ratus, cilvēkus un mantas. - Sveiks, draudziņ. - Sarkanmate klusi nožužoja un pastiepa zirga virzienā ābolu. Viņš to bija pelnījis vairāk nekā viņa. Zilais skatiens nedaudz aizkavējās pie ugunskura. Klaudijai bija sanācis vairākkārt pārnakšņot ārpus klostera sienām, bet ugunskuri tā īsti nemēdza uzvesties, bet viņai nebija tik liela pieredze, lai varētu par to spriest vairāk, vai izteikt kādus minējumus. Pirksti nevilšus pieskārās tēva dāvātajam Auroras simbolam, kurš dusēja starp atslēgu kauliem. Caur siltā apmetņa audumam sarkanmate to sajuta, varbūt tās bija tikai iedomas, bet meiteni simbols mierināja. Skatiens kavējās mežā, kamēr brīvā roka glāstīja zirga krēpes. Šo rakstu rediģēja Rouzijs: 20.01.2015 23:04 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 22.05.2025 15:55 |