![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Angel of Music ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 ![]() |
Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija. Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus. Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku. Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu. Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā. Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies. Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces. - Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu. - Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā. Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā. Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi. Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek. Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Piedalās Bezgalvju medībās ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.04.04 Kur: online Fotogrāfs 2007 ![]() |
Dorija paņēma kociņus un uzkāra sev kaklā svēto simbolu. Nekādas izmaiņas nejuta, tikai vēsais metāls patīkami pieskārās ādai. Tad viņa nogaidīja brīdi, kad tieši virsū neviens neskatās, uz pa kluso piedurknē iebāza tīstokli ar Auroras dziesmu. Neilgajā laikā, ko meitene bija apvadījusi klostera sienās, viņa nebija līdz galam iemācījusies tās vārdus, un negribējās konstatēt, ka kāda rindiņa nojukusi tad, kad jāatgaiņājas no Umbrsas spēkiem. Bet atzīties, ka viņa to nezina, gribējās vēl mazāk.
Pateikusies brālim Metjū un atteikusies no piedāvājuma paņemt ieroci, Dorija pa to pašu ceļu gāja laukā. Priora ceļavārdi bija saņemti, vajadzīgie rīki sagādāti un pievienoti somas saturam, varēja doties uz ratiem un posties ceļā. Bet tur jau kāds sēdēja. Sakumpušo, kalsno stāvu Dorija nepazina. Tas droši vien bija brālis, ko bija minējis priors. Iet pirmā, iepazīties un "izgāzties" vēlreiz Dorija šobrīd nevēlējās. Viņa aizgriezās ar muguru pret sēdētāju un centās piedurknē iebāzto tīsktokli izmanīgi iestūķēt somā. Kāds stūris saburzījās, bet soma nebija tik pilna, lai tur nebūtu vietas vēl vienam papīram. Gan jau Aurora nedusmosies, ka kāda panta rindiņa būs ielocījusies! Tikusi ar tīstokli galā pirms vēl kāds atnāk apjautāties, ko viņa tur dara, Dorija uzcēla somu plecos un no neliela attāluma sāka cieši vērot ratos sēdošo, ar praktisku skatu novērtēdama, ka visi tur tāpat nesalīdīt, ja negribēs nabaga zirgulopu nomocīt līdz pēdējam. Veci dibeni varēja sēdēt ratos, bet jaunām kājām bija jātek līdzi. Dorija visai labi noprata, kurai grupai viņa piederēja. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 04.05.2025 04:04 |