'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.

[Rouzijs]

Klaudija uzmanīgi vēroja visus, kuri stādījās priekšā, arī tos, kurus meitene jau zināja. Viņas skatiens pie pazīstamajiem biedriem nekavējās tik ilgi kā pie svešiniekiem, it īpaši pie Dorodetas, jo galu galā šī svešiniece bija sākusi vērst pret viņu apvainojošus vārdus. Rokas neviļus sakrustojās pār krūtīm un Klaudija nopūtās. Viņa negribēja ne ar vienu strīdēties, sarkanmate vēlējās palīdzēt citiem, lai neatgadītos tādi muļķīgi starpgadījumi kā ar viņas vecākiem. Meitene palīdzēja, lai citi neciestu aplamas rīcības dēļ un uzskatīja, ka raganām ir nepieciešams sods.

Pirms vēl kāds bija pametis telpu arī viņa beigu beigās ierunājās.
- Mans vārds ir Klaudija Darkvuda, šī klostera sienās es esmu augusi no četru gadu vecuma, brāļi un māsas man ir iemācījuši lasīt un rakstīt, atpazīt ļaunumu no labuma, izpalīdzēt un būt atsaucīgai. - Sarkanmate pat nedaudz pasmaidīja. - Ar pēdējo mēdz būt grūtības. - Atsaucīgums bija atkarīgs no situācijas.
- Es ticu, ka Aurora mani pasargās un no nāves nebaidos, ja lemts mirt. - Tas attiecās uz ciematu linča tiesu, Klaudija nebaidījās no uguns un dakšām. Viņas ticība Aurorai bija spēcīga un notiks tā, kā būs lemts notikt.

- Un es arī nevēlos nevienu aizvainot... - Skatiens nedaudz aizkavējās pie svešinieces. - Centīšos pildīt uzdevumu ar visu atdevi, lai palīdzētu nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem. - Meitene viegli pielieca galvu, gluži kā esot pazemīga. Viņa cienīja vecākos cilvēkus un starp viņu biedriem bija tādi, kuriem bija lielāka pieredze nekā Klaudijai pašai. Bet arī viņai vajadzēja iegriezties pie brāļa Metjū, lai paņemtu pāris dūmojošos zariņus un varbūt brālim būs vēl kas noderīgs.