'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.

[Sindra]

- Ah, jā... - priors novilka, skatienam kavējoties pie nopietnā paskata vīra, Migela. - Pirms dodaties prom, neaizmirstiet iegriezties pie brāļa Metjū. Viņa krātuvē jūs atradīsiet gan Sancti manus, gan šķīstīšanas vārsmas. Gan jau viņam vēl kaut kas ir. - Oldmens noteica un nopūtās. Šajā brīdī viņš pavisam droši attaisnoja savu uzvārdu. Priors bija vecs vīrs un savā ziņā, sūtot klostera biedrus šajā uzdevumā, vecā vīra sejā bija manāma zināma vienaldzība. It kā viņa domas patiesībā atrastos kaut kur citur.

Brālis Metjū, pie kura klostera iemītnieki tika nosūtīti, bija atbildīgs par svētā koka pārvēršanu kūpināmajos mietiņos un viņam arī pagrabā bija mantu glabātava, kur varēja atrast vēl šādus tādus rīkus, kas palīdz raganu medībās.
Nu, katrā klosterī bija šāda mantu glabātuve un šāds brālis, kurš to pieskatīja un atbildēja par to. Tas nebija nekas neparasts. Ežu Kalna klosterī mantu glabātuves pieskatītājs bija brālis Metjū. Arī jau gados vīrs, taču kārns un likās, ka allaž pārpilns ar enerģiju. Daži no brāļiem mēdza jokot, ka brālis Metjū gatavojot kvēpināmos kociņus un šķīstāmās dziras, par daudz saelpojas zālīšu garaiņus un koku dūmus un tad nu ir tāds enerģijas pārpilns un varētu pat teikt, ka hiperaktīvs.

- Nu ja. Brālis Metjū palīdzēs. - priors domīgi noteica, līdz viņa priekšā izcēlās nelielais meiteņu strīds, kas summējās ar melnās meitenes tupēšanu uz ceļiem un lūdzoties piedošanu.
Priors nopūtās un piegājis pie melnmates, gādīgi apskāva viņas plecus un piecēla meiteni kājās. - Vai nu, vai, Dorij, vai nu tā vajag.
Bet laikam jau bija arī mana kļūda, jo neesmu jūs iepazīstinājis nemaz lāga. Varbūt, lai labāk viens otru iepazītu un saprastos, nedaudz iepazīstiniet ar sevi. Un vēl būtu jauki, ja jūs pieminētu arī pa savai sliktajai īpašībai. Lai zināt, ko viens no otra sagaidīt. Nepiemirstiet gan arī labās īpašības, jo... he, he... - priors iesmējās nedaudz krekšķošus smieklus - ... kas vienam var likties labs, citam var likties slikts. Es gribētu, lai pirms jūs pametat klosteri, jūs būtu pārliecināti, ka varat viens otram uzticēties. - Oldmens piekrītoši pamāja ar galvu. Kā pats apstiprinādams, ka viņam ir taisnība.