![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Angel of Music ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 ![]() |
Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija. Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus. Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku. Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu. Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā. Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies. Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces. - Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu. - Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā. Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā. Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi. Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek. Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Piedalās Bezgalvju medībās ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.04.04 Kur: online Fotogrāfs 2007 ![]() |
Dorija pasveicināja katru ienākušo. Kāds šķita manīts kaut kur klostera teritorijā, bet tā īsti viņa nepazina nevienu. Arī priors neiepazīstināja ar sasauktajiem, katra prasmēm un pienākumiem šajā uzdevumā, tāpēc atlika cerēt, ka izdosies to noskaidrot pēc tam.
Telpa pamazām pildījās, līdz Dorija pamanīja kaut ko tādu, ko viņa nudien nebija gaidījusi ieraudzīt šeit, priora telpās. Gluži ikdienišķi viņu bariņam pievienojās sarkanmate, liekot Krauklīša acīm izvalbīties kā kārtīga izmēra pankūkām. Vai šī sieviete bija pateisais iemesls, kāpēc viņa šurp bija aizcināta? Tikt galā ar šo raganu? Tajā pusē, no kuras Dorija nāca, tāda būtu ne tikai savākta uz vietas, bet jau nonīdēta tūlīt pēc dzimšanas. Bet te? Neizskatījās, ka kādu citu tas uztrauktu. Tas gan neļāva meitenes savilktajām dūrēm atslābt un uzmanībai pilnībā pievērsties priora teiktajam. Tas, kāds ir viņas uzdevums, Dorijai bija jau izstāstīts pēc ierašanās, tagad tikai piebilda, ka viņi būs vairāki un citas ceļojuma detaļas, kas tikai pa daļai spēja aizķerties paspūrušo, melno matu ietvertajā paurītī. Stāvēdama pie telpas malas, Dorija varēja diezgan brīvi šķielēt uz sarkanmates pusi, un viņa to arī darīja. Tikai uz sanāksmes beigām, kad joprojām neviens apkārtējais nebija nekā īpaši reaģējis uz potenciālās raganas klātbūtni, un arī priors to uztvēra kā pašsaprotamu lietu, Dorija mazliet nomierinājās, bet nolēma paturēt sievieti redzeslokā. Kad priors sāka uzklausīt jautājumus, Dorija pamanīja, ka vidējais vecums telpā sanākušajiem ir visai zems. Pēc skata spriežot, viņus varētu vairāk dēvēt par piedzīvojumu meklētājiem nekā dzīvi pieredzējušiem Auroras aizstāvjiem. Vienīgais vecākais vīrs uzdeva jautājumu, kas lika viegli nodrebēt. Tas solīja ne tos miermīlīgākos rezultātus. Bet spriest bija pāragri. Dorija arī nolēma painteresēties par uzdevuma detaļām. "Cik atklāts vai slepens ir šis uzdevums? Vai mēs ejam visiem redzami, vai tomēr labāk lieki nerādīties ļaužu acīs un nestāstīt, kāds ir mūsu mērķis?" viņa vaicāja. Varbūt pieredzējušiem inkvizitoriem tas šķita dumjš jautājums, kas nodeva, ka Dorija ko tādu darīja pirmo reizi. Iepriekšējā pieredze saskarsmē ar inkvizitoriem lika Dorijai cerēt, ka priors viņiem ieteiks darboties slepenībā. Tādā sakarā vēl viens skatiens tika sarkanmatei. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 24.05.2025 08:22 |