'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.

[Dvēselīte]

Vilnas apmetnis un papīri. Un spalvas un tinte. Varbūt viņa grasījās izdzīt tumšos spēkus no bibliotekāra, bet tā nebija citu darīšana. Būdama telpā kopā ar pārējiem, Ina uzmanīgi klausījās, kas visiem bija sakāms vai prasāms. Viņai bija jāatzīst, kaut vai pašai sev, ka priors šodien izklausījās sevišķi kriptisks. Bet viņa pilnībā pieļāva, ka pasaule būtu varējusi izmainīties pa divām nedēļām, kuras studente bija pavadījusi ierakusies grāmatās un pergamentos.

Un šis noteikti bija pārbaudes uzdevums. Tam bija jābūt. Taisnais Tiesnesis, cienījamais Larserls, visiem saviem skolniekiem bija aizliedzis izlikties par inkvizitories līdz brīdim, kamēr viņš pārstās viņus uzskatīt par nekam nederīgiem dzīves pabērniem, kuri nebija pelnījuši Dievietes un pavāres žēlastību. Vismaz Inai šī bija pirmā reize, kad viņa devās ārpus klostera misijai līdzīgā uzdevumā. Robertam tas noteikti bija kā pīlei ūdens, bet viņai, kuras visa pasaule sastāvēja no kalna, klostera, Auroras un gaišības Larserla, tas bija piedzīvojums ar visiem lielajiem burtiem. Un gods, kā arī pārsteigums un varbūt pavisam mazliet aizdomības, būt izvēlētai tajā piedalīties.

Gaidīdama, ar zināmu nepacietību, kad varēs mesties ceļā, Ina vēl ātri pārcilāja atmiņā līdzi paņemtās lietas un apmierināti konstatēja, ka neko nav aizmirsusi. Galu galā tās bija tikai vairākas dienas, ilgākais nedēļa.

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 08.01.2015 15:57