'Lengvilas raganas', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Šī bija pavisam mierīga diena Eža kalna klosterī.
Ēkas gaiteņos valdīja meditācijas pilns klusumus un nekas neliecināja, ka šī diena būtu īpaši savādāka par citām. Nē, patiešām. Bija bijušas pavisam parastas brokastis, kurā klostera iemītnieki bija dabūjuši savu dienišķo putru. Rīta meditācija.
Atpūtas telpā mūki apsprieda tuvākā un tālākā apkaimē dzirdētus jaunumus.

Tomēr, šī bija īpaša diena kādai daļiņai klostera iemītnieku.
Klostera priors Viljams Oldmens šo dienu bija noteicis par dienu, kad viņa izraudzītie klostera biedri dosies ceļā uz netālu esošo Lengvilu.
Viss bija sagatavots un klostera pagalmā jau atradās ne pārāk lielos ratos iejūgts zirgs. Ratos priora izraudzītie varēja sakravāt savas mantas jau pirms vēl nelielās apspriedes priora pieņemšanas telpā.

Priora skatiens slīdēja pār telpā sanākušajiem un likās, ka viņš teju vai skaitīja, vai visi ieradušies.
Telpa bija krēslaina, jo tai nebija logu un apgaismojumu deva vien divas vientuļas sveces.
- Uz Lengvilu jūs dosieties. - priors noteica, stingram skatienam pārslīdot pār visiem telpā esošajiem. - Jau būsit dzirdējuši par dīvainiem notikumiem, kas tur notiek un viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzība. Ejiet, noskaidrojiet kas tur notiek un ieviesiet kārtību. - pat ja daži no telpā esošajiem bija visai jaunu gada gājumu cilvēki, acīmredzot priors tiem uzticējās un uzskatīja, ka viņa izraudzītā komanda spēj paveikt uzdevumu.
- Ceļā pavadīsiet divas dienas. Rīt, līdz ar saules rietu jums būtu jānonāk Lengvilā.
Nonākot tur uzmeklēsiet pastoru Robertu Blekvoteru. Piesakaties pie viņa. - priors domīgi noteica, prātodams, kas viņam vēl būtu jāsaka. - Ratos atradīsiet pārtiku, iztikas līdzekļus. - paberzējis bārdu priors pacēla rokas pret telpā esošajiem. - Lai Auroras svētība ar jums. - viņš svētīja Ežu klostera mazo delegāciju un deva tai atļauju doties ceļā.

Rati nudien stāvēja klostera pagalma vidū un gaidīja ceļotājus. Tajos atradās pāris maišeļi ar pārtiku, kas bija piemērota ceļam. Ūdens mucas. Un arī viena vīna mučele. Nu, tāda, ne pārāk liela. Bija atrodams arī naudas zutnis, kurā atradās pieci zelta gabali un desmit sudrabi.
Pārējās mantas, kuras biedriem likās, ka varētu būt nepieciešamas, vajadzēja sagādāt pašiem. Ratos vēl tikai bija trīs segas. Ja nu nakts iegadās vēsāka un kādam ar sava paša apmetni nepietiek.

Protams, priors nesteidzināja savus izredzētos ceļā. Sirmais kungs tepat vien telpā vēl bija un bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja kādam tādi bija radušies.

[Roviela]

Caur klusās bibliotēkas logiem uz Roberta rakstāmpults krita pirmie agrie saules stari, viņam pabeidzot pirms trīs mēnešiem uzsākto darbu. Pielicis punktu un smalkām smiltīm nosusinājis lapu, viņš aizvēra manuskriptu, tad piecēlies un rokas salicis paklanījās tam. Darbs ir pabeigts, un var uzsākt jaunu darbu, kurš Robertam tiks uzdots ar priora muti Auroras vārdā.

Puisis nopūtās, vēl ar plaukstu paslepeni viegli noglāstīja skaisto manuskripta iesējumu, pirms nesteidzīgi un rūpīgi iesaiņot rakstāmpiederumus un pergamenta loksnes līdzņemšanai.
Tālākie soļi veda uz pieticīgo istabiņu, kur Roberts uzmeta plecos apmetni, pie jostas piesēja ugunsrīkus.
Vēl sauja paša lietu sveču, un puisis bija gatavs iet turp, kur priors sūtīs. Gandrīz pirmo reizi tik tālu no klostera, pirmo reizi, kopš viņa mājas bija te.

Pagalmā jau gaidīja rati, gādīgi salikti. Garāmejot uzmetis tiem skatienu, Roberts nekādu iztrūkumu nemanīja. Ko tad viņam daudz vajadzēja? Kaut ko ēdamu, kaut ko dzeramu, salmus ratu apakšā, lai mazliet mīkstāk, zirgiem nedaudz auzas, pašam vēl silto vilnas apmetni un tas arī bija viss. Pat nebija nekā, ko tagad ratos likt. Tinti, spalvas un pergamentus Roberts nevēlējās uzreiz atstāt te.

Priora kambarī jau bija viens no tiem, ar kuriem Robertam būs jāsadzīvo turpmāk ciešākā bariņā. Ak, Aurora! Tas būs visai liels pārbaudījums, jo daudzas no tām bija sievietes, no kurām puisis līdz šim bija centies izvairīties, cik bija viņa spēkos. Bet Auroras lēmums ir neapstrīdams, un Roberts bija gatavs apņēmīgi darīt visu, ko viņam liks.
Roberts pasveicināja prioru un pavisam formāli arī meiteni, kuras vārdu viņš nezināja, un nostājās tā patālāk no sieviešu dzimtas pārstāves.