Džastins Kronins "Pāreja", Episka post-apokalipse Opcijas

[maarts]

Esmu slinks uz aprakstu veidošanu, tāpēc citēju no kāda bloga.

Ar postapokaliptisku literatūru mūs Latvijas izdevniecības nelutina, bet liekas ka sāk laboties - beidzot arī šajā jomā kas ir iztulkots un izdots, gods un slava ZvaigzneABC. Tā kā literāri lutināts ar postapokalipsēm neesmu teikšu ka ļoti labs romāns, tik baudīt un izbaudīt. Protams, ciešāk piedomājot atrodas jau kur piesieties, bet nedomāju ka esmu īstais cilvēks kurš objektīvi varētu kaut ko pārmest. Subjektīvi man likās par daudz visvisādas iekšējās cīņas, psiholoģiskie portreti u.t.t. Arī varoņi dažbrīd sajuka vienā putrā, nevaru saprast kurš džons ir kurš džons, bet tā laikam mana personīgā problēma, arī Troņu spēlē man bija grūtības ar n-tajiem tēliem. Pasaule izstrādāta labi, postapokalipses dvesma dažbrīd uzvēdī ļoti laba, prasās pēc ekranizācijas seriālā. Tomēr tie mentālie psiho šizo gājieni jauc galvu, postapokalipsei jābūt dzelžaini loģiskai un fizikāli pamatotai, bet te diezgan daudz mistikas izlec ārā, man tas traucē. Sākums likās nedaudz pa garu, nevarēju saprast vai lasu sieviešu romānu vai CIP/FIB detektīvgabalu, bet nu vēlāk jau šī ilgā ekspozīcija attaisnojās. Man gan liekas ka to varēja arī īsāk taisīt. Prasījās vairāk action questu, esošie bij ļoti labi, bet gribējās vēl. Kas man patika? Patvertnes, noliktavas, turbīnas, pamestas mājas un pilsētas, simtgadīgi konservi, hammeri, laboratorija un vēl simtiem sīkumu. Nedaudz dīvaini likās tie "vīrusainie" - tā kā par izturīgu, tā kā par ātru, bet nu mazums kādus zombijus spēj rakstnieks izdomāt. Atkārtošos - Lasiet! Labs!

Plusiņš - Postapokalipses garšīgums.
Mīnusiņš - mentālās un mistiskās šīzas.

_______________________________________
854 lapas. 1 gara nakts. Tik episks darbs ar izteiktu mazuma piegaršu. Tagad gaidām šīs troliģijas otro un trešo grāmatu. Ne mazāk plānas, cerams.

[Grēkmeistars]

Šo grāmatu izņēmu no bibliotēkas tādēļ, ka bija jāstrādā septiņstundu sēdēšanas darbs. Un jāsaka, šī grāmatu lika laikam skriet vēja ātrumā. Tā ir aizraujoša, labi uzrakstīta. Man patīk šīs tēmas gan literatūrā, gan kino, ja nav pārāk piesārņotas ar deus ex machina un specefekti-ir-galvenais momentiem.
Nevaru saukt šo par lielisku literatūru un neieteiktu tērēt laiku tik varenai grāmatai. Bet izklaidējoši un aizrauj. Var ļoti labu filmu sataisīt (un arī ļoti sūdīgu) Lasīšu arī otro daļu, protams. Šīs grāmatas jau tāpēc sarakstītas, lai cilvēki nevarētu nolikt tās malā, bet otrreiz tādu reti kurš lasīs...