Pārsteigums!, Dažiem, bet dažiem citiem tas nav nekāds pārsteigums.. Opcijas

[Liesma narnia HP]

Jūs zinājāt, ka Tolkīns ir dedzīgs katolis? Es, piemēram, nē. Man tas bija diezgan patīkams pārsteigums. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Vispirms izrādās, ka K.S. Lūiss ir kristietis, tad atklājas, ka viņu kristietībai pievērsis tieši Tolkīns. Kas būs nākamais?

http://en.wikipedia.org/wiki/J._R._R._Tolkien#Religion

Ko jūs par to sakāt? Vai fakts, ka Tolkīns ir katolis liek jums padomāt par viņa darbiem un to un to tēlu nozīmi?

P.S.- varbūt šo rakstu nevajadzēja likt šeit, bet šis forums šķita vispiemērotākais (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

it sevišķi šaubos vai pāvestam patīk ka viņa pasaulē nav vispār nekāda dieva bet tā vietā ir augstākas būtnes- maijari

No otras puses, Tolkīna pasaule NAV pretrunā ar [kristiešu] dieva koncepciju. Viņa gluži vienkārši to neafišē, kas ir saprātīgi, jo, piemēram, klaja reliģisko analoģiju iebāšana darbā, kā to dara K.S. Lūiss ar savu `Nārniju` ir FAIL.

runājoši staigājoši koki, mudž no visādiem aizdomīgiem akmens tēliem ko noteikti var definēt kā elkus
un pīpēšana un dzršana un vispār bezrūpīga dzīve tiek slavinātas kā vēlamas parādības, pat kā augstākā laime
utt

Nevajag kategorizēt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
1. Staigājošos kokus un akmens tēlus neviens nepielūdz - ar to tie būtiski atšķiras no elkiem. Gluži otrādi, šamējie ir normālas radības, kas vienkārši dzīvo pasaulē.
2. Pīpēšana un dzeršana par izteiktiem netikumiem sāka tapt uzskatīti tikai uz 20. gs. otro pusi. Līdz tam ne viens, ne otrs (ok - izņemot klaju nodzeršanos!) par nekādu baigo netikumu uzskatīts netika, un arī garīdznieki ij iedzēra, ij iepīpēja. Btw - arī mūsdienās būt kristietim/garīdzniekam nenozīmē, ka nedrīkst pilnīgi neko. Nedrīkst tikai kļūt no šīm lietām atkarīgs - tā ir atšķirība un uzsvars.

ja daudzu angļu klaiķu darbos var manīt kristietības kā kultūras ietekmi tad tolkīns pat to nav nekur rādījis un tas ir tiešām vareni

Nesaki vis. Tolkīna darbos visai uzskatāmi parādās misijas apziņa, cīņa ar kārdinājumiem un to pārvarēšana. Te, protams, var iebilst, ka nekas no tā ekskluzīvi kristietībai nepieder, un tā principā būs taisnība, tomēr kristietība par šīm lietām runā un kristietībai/kristietim tās mēdz būt svarīgas.