"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Andromeda]

Eoins pie dziednieces esot ļāva Ereijasam runāt. Pats uzmanīgi klausījās un iegaumēja, kas Annekei bija sakāms par Nuī. Vēlāk viņš bija devies līdzi Ereijasam uz bibliotēku izzināt vairāk par svešo pasauli.

Atlikušo dienas daļu Eoins pavadīja mājās.

Saticis vecākus, viņš tiem paskaidroja, kas bija gadījies un kādēļ viņš nebija atgriezies mājās jau iepriekšējā vakarā. Viņi mierīgi uzklausīja dēla stāstījumu un atvainošanos. Neizrādīja nedz satraukumu, nedz dusmas, jo labi apzinājās, ka Eoins ir pietiekoši stiprs un gudrs, lai tiktu galā arī ar šādu neapdomības izraisītu sodu un uzdevumu reizē.

Daudz mantas viņš līdzi neņēma. Silts vamzis, kuru tikpat labi varēja izmantot arī kā segu vēsā naktī un vēl viena drēbju kārta, kas, līdzīgi kā jaunapgērbtās drānas, bija vairāk pieskaņotas Morvenas iedzīvotāju tērpiem. Tika sagatavots arī zobens un mazāks duncis, kas tika ielikti makstī pie jostas. Godīgi sakot, neko īsti citu Eoins negrasījās ņemt un tomēr māte viņam iedeva arī sainīti ar ēdienu, lai arī viņš bija skaidrojis, ka par to parūpēsies citi. Ceļa soma šķita pavisam viegla.

Te nākamajā rītā vecāku skatienu pavadīts viņš bija devies uz Arku dārzu.

- Labs rīts visiem - Eoins gatavs ceļojumam diezgan līksmi sasveicinājās, lai gan tas bija sods, tomēr viņu aizrāva doma par jaunas pasaules iepazīšanu un iespēju redzēt, kā ir tur, citur.