"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[washulis]

Hmm... Sariša domīgi novilka, kad Joels pacēla faktu par vietējo attiecībām ar dieviem. Ja tur spārnoti kaķi nebija ierasti un vņi patiesi būs Nuī atraduši, tad patiesi varētu būt tā, ka tas nu tiktu pielūgts, jo taču bija kas svaigs un neredzēts. Viņa paliecās vairāk uz priekšu, lai izlasītu vietu, kur otrs serafs bija rāvis šos secinājumus. "Ļoti māņticīgi un visādas lietas, kas viņiem notiek apkārt uzskata par likteņa zīmi," viņa pie sevis izlasīja, tad atkal iztaisnojās.

Ja viņi uzskatīs Nuī par kādu dievību, tad varbūt arī mēs varētu pa tādu izlikties. Paskaidrot, ka Nuī vieta ir citur, varbūt tad viņi to arī uztvers - kā zīmi. Vēstījumu, ka katram ir sava iederīgā vieta. Protams, vai šis plāns nenāktu ar savu daļu riska? Visticamāk, ka jā, bet vai tas nebūtu daudzkārt interesantāk. Bet par ēdamo man viss ir skaidrs. Galvenais būs visu kompakti sapakot. Viņa vēl piebilda, ja nu biedrus tas šobrīd interesēja.

Kas attiecās uz Sardiela jautājumu par ekspedīcijām, Sariša ielūkojās savā sējuma, bet pirms ko tamlīdzīgu atrada, izteica pati savu viedokli: Cik var saprast, pat ja tur ir bijušas serafu ekspedīcijas pēdējā laikā, nešķistu, ka Morveras iedzīvotāji būtu no tiem, kas pārlieki par to celtu ausis, ja vien serafi viņiem nebāzās tieši sejā. Jāšaubas, ka kas tāds tomēr būtu darīts.