"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[josephine]

Hava visu šo laiku bija cītīgi klausījusies, neteikdama ne vārda. Sods noteikti bija atbilstošs, bet tai pat laikā – pagodinošs. Ne visi Serafi tika izpētīt citas pasaules, protams, šādi uzdevumi noteikti nebūs viegli un bez briesmām. Tomēr iespēja ceļot uz citām pasaulēm un patiesi kādam palīdzēt ir tikai LIELAJIEM, svarīgajiem, gudrajiem un pieredzējušajiem eņģeļiem. Ja jaunajiem Serafiem izdotos sevi pierādīt šajās soda ‘misijās’, tas būtu iespaidīgs panākums, turklāt neatsverama iespēja augt un papildināt savas spējas, iegūt neatņemamu pieredzi. No otras puses gan, ja piemīlīgais kaķēns būs dabūjis nelāgu galu, no Morveras plēsīgajiem zvēriem, tas nozīmētu mūžīgu palikšanu tur, jo kā bija teikts bez kaķēna nav atgriešanās, pat ne uz to pašu vienu dienu. Hava bez liekas prātošanas pievienojās tai Serafu grupai, kas devās uz bibliotēku. Mazliet juzdamās vainīga gan, jo taču tomēr bija Ereijasa uzrunāta doties līdzi pie Annekes, bet - Bibliotēka! Hava vienmēr izjuta dzīvu interesi par grāmatām un Metatrona pils bibliotēkā to bija neaptverami daudz. Ja Havai ļautu, viņa labprāt paliktu bibliotēkā, lasītu un smeltos aizvien jaunas un jaunas zināšanas. Kaut gan.. brīdi apdomājusies Hava nosprieda – kādēļ lasīt, ja nu pat ir dota iespēja visu izpētīt pašiem savām acīm. Nē, viņa ņems un veiks pierakstus. Varbūt kādam citam Serafam kādreiz noderēs. Priekš tikko saņemta sprieduma Hava bija nepieklājīgi pacilāta un iedvesmota.