"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Whitefox]

Jauki, viņiem bija jānoķer kaķis un bez tā nevarēja rādīties mājas. Nebija jau tā, ka Ramielu tas īpaši traucētu. Viņš bija pārliecināts, ka visi kopā viņi spēs atgūt valdnieka labvēlību un sodu viņi izcietīs godam. Arī par noteiktajām briesmām, kas gan jau viņus piemeklēs šajā piedzīvojumā, Ramiels neuzskatīja, ka viņi nespēs stāties pretī. Viņiem bija karotāji, dziednieki, kuru starpā bija viņš pats un, protams, arī orākuls. Vai tā nebija pietiekami laba kombinācija? Ramiels nolēma, ka īpaši ne sevis žēlošana, ne bailes spēs palīdzēt izturēt šos pārbaudījumus. Bez tam viņi visi kaut kur sevī zināja, ka viņi vēlējās doties ārpus mājām, ārpus drošības. Vai tas viņiem nedos iespēju būt gudrākiem prātā un spēcīgākiem gan raksturā, gan ķermenī?

Tikai Aivena vārdi par izraidīšanu lika Ramielam iekšēji nodrebēt. Kad tas tika pateikts šādi, tad viss iekšā sagriezās nepatīkami. Ģimene. Noteikti viņi nebija priecīgi, ka Ramiels bija devies līdzi citiem. Vismaz viņi tā padomās, ka Ramiels sekoja, lai gan viņš nesekoja nevienam. Viņš bija devies pēc brīvas gribas un paša ziņkāres, labi apzinādamies, ka viņus varēja pieķert, bet nu vairs to nevarēja žēlot.
Es došos līdzi pie Annekes ar jums, Ereijass. Ramiels nolēma doties līdzi. Pie dziednieces viņš varēja būt noderīgāks nekā bibliotēkā. Un pēc tam varu palīdzēt tev ar pārtikas sagādāšanu, Sariša. Viņš laipni piedāvājās palīdzēt arī Sarišai. Tas ir, ja viņa neiebilstu, ka palīdzēs Ramiels. Neko citu gan viņš īsti nepiebilda. Ramiels nebija no lielajiem runātājiem un centās neatrasties vispārējas uzmanības centrām. Tik daudz neloģiku bija viņā, bet kurš teica, ka serafam bija jābūt loģiskam?