"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Roviela]

Joels nebija nobijies un nešaubījās, ka viss ir tieši tā kā Aivens teica un kā viņš pats domāja. Satraucies gan! Kā ne, ja būs jāatstāj drošās mājas un jādodas bīstamos uzdevumos.
Paspēris pāris soļus, lai pietuvotos Metatrona jaunākajam dēlam, viņš uzlika savu plaukstu uz otra serafa simbola un ieskatījās viņa acīs. Joela acis atbildēja ar baltu maģisko gaismu Aivena maģijai. Tas vajadzīgs, lai viņi spētu sazināties no jebkuras vietas.
Tagad visiem būs jāsargā viņš, Joels, jo tikai tā būs iespēja kaut teorētiski pasaukt kādu palīgā. Serafs to neteica skaļi, tas bija saprotams tāpat.
Tas bija gauži dīvaini - pirmo reizi nodibināt Saikni.

- Jā, es arī sodu pieņemu, lai gan mana ziņkāre ar to nav apmierināta. Tas viss daudz iemācīs, bet neatbildēs uz jautājumu - kas ir aiz Vārtiem? - orākuls šķelmīgi noteica sudrabainajiem matiem noplīvojot.
- Es iešu uz bibliotēku, - viņš izvēlējās turpmāk darāmo. - Tad tiekamies tur. Vispirms jānoskaidro, kāda tā ir pasaule, tad būs skaidrs, kas jāņem līdzi.