"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Roviela]

Rīts bija klāt, un re! Vēstnesis arī. Joels viegli paklanījās Aivenam, lai arī zināja, ka tam goda izrādīšanas un citas lietas ir visai vienaldzīgas.
Annekei pazudis kaķēns! Bet kā? Kā tas var tikt citā pasaulē?
Jaunā serafa zinātkāre bija pamatīgi iekurināta, tā priekšā nobāla pat fakts, ka tas ir sods. Nevienam taču nepatīk klejot pa citām pasaulēm, jo tas ir tik nejauki un grūti, uzturēties tur, toties uzzināt, kā kaķis no šīs pasaules ticis citā, ir svarīgi.

Viņā paskatījās uz "Arku Dārzu", lai zinātu, kur tas ir.
- Kāda ir šī pasaule - Morvera? Kur mēs varam uzzināt par to? - viņš domāja, ka no tā būs atkarīgs, ko ņemt līdzi, cik daudz, un kā būs jāizskatās tur. Tieši kā Aivens teica - uzziniet. Bet kur?

- Es esmu ar mieru nodibināt saikni ar tevi, - orākuls pieteicās. Viņam vienkārši patika Aivens, un, galu galā, Joels bija izvēlējies orākula darbu. Tātad ar to jāsāk.

- Ā! Vai mēs drīkstam parunāt ar Anneki?
Kas kaķēnam garšo, un kā tas izskatās, galu galā. Citādi būs pagrūti to atrast, jo Joels bija pārliecināts, ka citās pasaulēs serafiem būs ar mieru sekot visi kaķi pēc kārtas.