"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Sindra]

Nebija jau tā, ka kāds speciāli mocīja jaunos serafus, liekot tiem neziņā gaidīt... laikam jau neizbēgamo, jo diez vai kādam no viņiem varētu ienākt prātā pretoties valdnieka pavēlēm.
Viņiem bija jāgaida, jo naktī, kad pārdrošie jaunuļi bija devušies iekarot Vārtus, tomēr visi gulēja. Nu, gandrīz visi. Izņemot sargus, kuri bija pieķēruši jaunos pārgalvjus.

Tagad laikam bija tas laiks, kad neziņa atrisināsies, bažas izklīdīs, vai arī tieši otrādi, pastiprināsies bailēs par gaidāmo, jo salas virzienā, no pils puses, devās kāds stāvs.
Serafu, kurš ieradās pie jaunajiem sauca Aivens.
Viņš bija valdnieka jaunākais dēls. Taču padomē nesastāvēja un kopumā pret viņu varēja izturēties, kā pret parastu serafu, kurš vienkārši dzīvo Metatrona pilī. Aivens nepieprasīja, lai viņa priekšā kāds klanītos, lai sauktu viņu par princi, vai kādas tamlīdzīgas lietas. Visas hierarhijas jaunajam eņģelim bija visai vienaldzīgas un arī darīja viņš parastu darbu. Nu, ja tā varēja izteikties. Patiesībā, Aivens uzraudzīja pasauļu robežas un pieskatīja, lai Astindelā neieklīstu nevēlamas būtnes no citām pasaulēm.

Nolaidies uz salas malas, eņģelis lika saviem baltajiem spārniem sakļauties un izzust. - Labrīt! - Aivens pasveicināja jauniešus, un it kā nekas īpašs nebūtu noticis, aizgāja līdz augļu traukam un paņēma no tā vienu dzeltenīgu, sulīgu un nogatavojušos ābolu.
Tā kā jaunie serafi bija devuši priekšroku sēdēšanai zālē, nevis gultā, Aivens apsēdās uz gultas malas un paaicināja jaunos, lai tie visi sapulcētos viņa priekšā, nevis atrastos viņam aiz muguras, vai kaut kur sānos.
- Es domāju, ka jūs jau apzināties, ka jūsu pagājušās nakts piedzīvojumi nebija īsti prātīgi. Valdniekam tas nemaz nepatika. Un, tā kā jūs kopš vakardienas esat pieauguši, jums pienākas sods. Metatrons saprot, ka savā ziņā jūs to darījāt vairāk ziņkāres dēļ, nevis tādēļ, ka vēlējāties tīšām pārkāpt visiem zināmu likumu, ka mums nav ļauts atvērt Vārtus. Tādēļ viņš jums dod iespēju mācīties un apmierināt savu ziņkāri pildot dažādus uzdevumus citās pasaulēs. Diemžēl, jums nav iespēju atteikties un jums ir viena diena laika atvadīties no saviem mājiniekiem un rīt, dienai austot, šajā pašā laikā, es jūs gaidīšu "Arku Dārzā." - Aivens pamāja uz zemi, kur no salas, labajā pusē atradās tāds kā parks, kurā starp ziedošiem kokiem un krūmiem atradās daudz senatnīgu arku. Tur šobrīd varēja redzēt arī pastaigājamies Gabrielu un Tiaru. Viņi acīmredzami par kaut ko sparīgi diskutēja, līdz Gabriels apstājās pie vienas no arkas un pieskārās tai ar roku, likdams arkai izgaismoties baltā gaismā, tad viņš izgāja tai cauri. Izzuda skatienam. Tiara palika viena un vēl kādu brīdi pastaigājusies, sieviete savēcināja spārnus un aizlidoja uz Metatrona pili. Droši vien no šī skata varēja noprast, ka arkas ir ejas uz citām pasaulēm.

- Jūsu pirmais uzdevums būs, doties uz Morveru un atrast tur Annekes noklīdušo kaķēnu. -
Anneke bija viena no dziedniecēm. Viņu allaž varēja sastapt dziednīcā, kas atradās austrumos no valdnieka pils. - Kaķis neizskaidrojamā veidā ir pārkāpis pasauļu robežas. Taču mēs viņu gribam atpakaļ. Metatrons domā, ka jums tas būs pa spēkam.
Es saprotu, ka tā būs jūsu pirmā reize, atrasties kādā citā pasaulē, ārpus Astindelas. Jums noteikti vajadzētu painteresēties par pasauli, uz kuru grasāties doties. Jāsarunā, kurš parūpēsies par pārtiku un citām jums nepieciešamām lietām. Kā arī, es domāju, ka vismaz vienam no orākuliem vajadzētu nodibināt saikni ar mani. Es gan brīdinu, ka negrasos meklēt kaķi jūsu vietā, taču mēs nevēlamies, lai jūs aizietu bojā svešā vietā, jo apjukāt un nezinājāt, ko iesākt. - serafa skatiens pārslīdēja pār jauniešiem.
Vai viņiem bija kādi jautājumi?