Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Mattiass]

Tie sīkie objekti Kragālam neko neizteica (viss, ko viņš par doto tematu labi zināja: atmosfēras trūkums — tas ir ļoti slikti, jo nav ar ko elpot). Kas ir skafandrs, to viņš, protams, zināja, taču skvāniem piemēroti skafandri bija liels retums. Cilvēkveidīgajiem pēc izmēriem piemērotie bija daudz biežāk sastopamie, un viņš ātri saskaitīja, ka bez viņa ir tikai divi tādi, kuriem sārtādaiņu skafandri nederētu — felinoīds un dīvaina, pusbeigta paskata ķirzaka, kura turpināja mētāties uz zemes tā, it kā šo nekratītu nekas no apkārt notiekošā. Kazi, varbūt arī tā bija.

Ja viņi vērs vaļā šīs durvis — šķiet, būs jāmirst. Kragāls viegli pievēra acis, ne jau padevies liktenim, nekā tamlīdzīga — viņš vienkārši mierīgi gaidīja, kas notiks tālāk. Vienmēr var atrasties, ka skafandrs tomēr būs, vai arī to vispār nebūs — nav teikts, ka šeit cilvēciņu drošības prasības tiek ievērotas. Starp citu, pat ja tiktu ievērotas, tie varētu izrādīties tikai viens vai divi, un tad vienmēr ir interesanti pavērot, kā cilvēciņi šādas problēmas atrisina.