Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Roviela]

- Hei! - Dans draudzīgi pamāja visai tai varzai, kas nupat bija pamodusies un kuru viņš noteikti paspēs iepazīt kaut kad vēlāk.
- Mani sauc Dans Rods, esmu mehāniķis.
Viņš runāja vienā no populārākajām galaktiskajām valodām, cerot, ka lielākā daļa te esošo sapratīs.

Vairāk skaidrot par to, cik procentus viņš ir cilvēks, un cik nē, puisis negrasījās. Bija jau piedzīvots, ka citas būtnes nobīstas, zinot par spējām, kādas piemita viņa mātei. Tieši pašlaik to nevajag, toties shēma, ko gaisā parādīja tas, kurš sevi nosauca par Dimensio, bija ideāla. Tas, kas nepieciešams.
Mehāniķis, vienu plaukstu aizlicis aiz galvas, ar otru ātri vilka līnijas gaisā pret shēmu, ik pa laikam pametot skatienu uz atvērto konsoli, lai saprastu, kur tas viss ir realitātē.
Pēc brīža acis pašas aizklīda līdz kapsulai, kurā kāds bija. Pie Saules vēja! Tā radība taču smok nost!
Vairs netērējot laiku sīkākai shēmas izpētei, lai arī tas bija bezgala interesanti, Dans pagriezās un izrāva vienu vadu no savienojuma. Viņam bija sanācais, ka tas ir vads, kas atbildīgs par kapsulas atvēršanas mehānisma darbību, proti, ja bojājuma gadījumā pārējo kapsulas bija attaisījušās, tad vaļā stāvoklis ir to pastāvīgā forma, un enerģijas iztrūkumam kapsulu vajadzētu attaisīt.

Izrāvis vadu, mehāniķis paskatījās, kas notiek ar kapsulu. Veras? Nevaras? Ja neveras, tad jāpademolē vēl.