Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Hobits]

Krentesija lēnām sāka mosties un lūkojās apkārt. Viņa redzēja baltu miglu izklīstam. Te viņa pamanīja citas radības sev līdzās. Viņa sajutās visai neomulīgi, jo viņa nekad nebija redzējusi tādas radības. Līdzīgas, jā, bet ne tieši šādas. Pārsteidza, ka katra no tām šķita atšķirīga.

Pēdējais, ko viņa atcerējās – viņa bija lidojusi ar savu kuģi tālu no mājām un grasījās atgriezties, bet tad, kaut kas notika. Kas tieši, to viņa cik vien pūlēdamies nevarēja atcerēties, bet tas tagad nebija vissvarīgākais. Skatiens slīdēja apkārt un rūpīgi tika nopētīts katrs radījums.