Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Roviela]

Šitā nožauties! Dans sērīgi nodomāja, pūloties izvilkt roku sev no apakšas un konstatējot, ka tā ir kaut kā neērti sagriezusies. Pēdas tāpat šķita pagrieztas ne gluži tā kā būtu, ja mehāniķis būtu nolicies ērti pasnaust kādu stundiņu kaut vai uz mašīntelpas cietās grīdas. Viņš jutās nomests zemē, un viņam tas nepatika.
Roka tika izvilkta, uz tās atbalstījies Dans piecēlās vispirms četrrāpus un tad apsēdās. Acis nācās pamirkšķināt vairākkārt un, piedevām, izslaucīt asaras no kaktiņiem, kuras tur bija saskrējušas spilgtās gaismas dēļ.
Ticis pie redzēšanas, puisis paskatījās apkārt. Kaut kādas kapsulas milzīgā zālē. Dans palūkojās sev apkārt. Neskaidrs aplis. Uh! Tāpat, nepiecēlies kājās, mehāniķis aizrāpoja ārpus apļa. Nekas te nebija skaidrs, bet vēlreiz nokļūt kapsulā (to, ka viņš pats bija bijis tādā, puisis jau bija izsecinājis) negribējās.

Hei! Ar roku tika pamāts vēl vienam būtnim, kas rēgojās tuvumā. Nez, kas tas tāds ir? Dans pats noteikti bija cilvēks. Mehāniķa brūnajā kombinezonā un ar auskaru ausīs.