Espy Entropy 2.0 Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Mattiass]

Pēc kāda brīža viens no ķermeņiem sakustējās. Telpas klusumu pārtrauca kluss ņurdiens, un tad vēl kāda dzīvnieciskas izcelsmes īsa, neaprakstāma skaņa. Kragāls bija pamodies, un viņam nebija ne mazākās nojausmas, kā vispār bijis iespējams tā pielikties, sadzerot ar cilvēciņu inženieriem, jo parasti tehniķu ļerga nekādu iespaidu uz viņu neatstāja. Un, ja tā padomā, arī šobrīd nebija paģiras. Galva likās dulla, taču citādāk dulla. Visdrīzāk, pie tā vainīgs bija tas palsais, neveselīgais gaiss, kurš mutuļoja telpā. Telpa nebija pazīstama, atskurbtuvi arī neatgādināja, un kapsulas, no kurām, pakļaujoties tā spēka iedarbībai, kurš gaisagrābšļus novelk pie zemes, pēc visa spriežot, kā pakulu maisi bija pavēlušies dažādi radījumi (no kuriem vismaz pārītim, kā, piemēram, vienam felinoīdam, pareizākā vieta varētu būt cilvēciņu zoodārzs), gultas vai kušetes arī pārlieku neatgādināja. Palūkojies pa malām un apsēdies, Kragāls apcerīgi vēroja telpu un citus gulētājus.