![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties. Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā ![]() |
Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?
Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta? |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gatavo atskaiti Zemvaldim ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 20.11.08 Kur: Arkanara Gotiņtēvs 2012 ![]() |
CITĀTS Esmu pārliecināts, ka ļaunuma / labuma koncepti cilvēcei parādījās tikai attīstoties, un, attiecīgi, civilizējoties. Bez šaubām! Taču tas nenozīmē, ka cilvēks šos konceptus nevar piemērot arī citām lietām un parādībām, tostarp arī nesaprātīgām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Ar trakiem suņiem priekšgalā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) CITĀTS Pirmkārt, ļaunas šīs lietas bija tāpēc, ka daudzi, kuri piedalījās to realizēšanā, nevis gāja uz mērķi, bet izmantoja iespēju gūt varu pār citiem un apmierināt sadistiskas tieksmes. Tas ir ļauni. Šādi gadījumi noteikti bija, bet no tiem vēl neseko, ka pašas idejas bija ļaunas. Vai ne? Jo tāpat nenoliedzami bija cilvēki, kas TICĒJA attiecīgajai idejai un bija pārliecināti, ka tās implementēšana, pat ja asiņaina, tomēr padarīs pasauli labāku. Ja mēs tā teoretizējam, arī vpolne demokrātiska un civilizēta valsts var rekrutēt sadistu armiju un uzrīdīt to teroristiem vai slepkavām maniakiem (nu, viennozīmīgiem ļaundariem, īsāk sakot). Neatkarīgi no tā, ko šie sadisti ar teroristiem vai slepkavām maniakiem izdarīs, vpolne demokrātiskā un civilizētā valsts ļaunāka nepaliks. Vai ne? CITĀTS Otrkārt, šādi plāni apspieda brīvo gribu, nereti censdamies arī ietekmēt prātu (diktēja ne tikai, ko darīt, bet arī, ko domāt), un sekoja uzstādījumam "ja tu neesi ar mums, tad tu esi pret mums", nedodot izvēles iespēju. Atņemt brīvu gribu rīcībspējīgai būtnei ir ļauni, lai kādi mērķi tam arī nebūtu. Tas atkal nav TIK vienkārši! Ibo šādu stratēģiju kara vai ārkārtas situācijā (ok, varbūt gluži bez piespiešanas `pareizi` domāt - bet patiešām piespiest domāt ir grūti, reāli var panākt tikai ārēju piekrišanu `pareizajai` idejai, jo galvā jau nevienam ielīst nevar) pielietos JEBKURA valsts. Tā kā inkvizīcija `karoja ar nelabo`, bet komunisti `karoja ar buržujiem`, tad atkal, no šo ideoloģijas zināma ļaundarība bija attaisnojama. Kopīgā/vispārīgā labuma vārdā. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 13:07 |