Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... Opcijas

[Hermaine]

Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?

Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta?

[Hermaine]

Nogalināšana bez iemesla var būt (..), vai jebkāda cita iemesla dēļ (..)

Kāds ir ļauns tad, ja viņš vēl citiem visu to sliktāko (vai arī viņam ir vienalga, bet viņš dara citiem pāri), un pārākā gadījumā — izjūt baudu no tā, ka citi cieš. Arī tad, ja dara citiem pāri vienkārši tāpēc, ka "es to varu".

Suns nav ļauns (..)

Ja kaut kas ir noticis kļūdas / neizpratnes rezultātā (nodomi nav bijuši nodarīt ļaunu), tad tur drīzāk ir runa par nevērību, nevis ļaunumu.

Principā, labi ir tad, ja ir nolūks panākt, lai citiem ir labi, un slikti — lai citiem ir slikti. Atrodoties kaut kur pa vidu, pārsvarā pirmie šķitīs tuvāki, jo mums labāk patīk vide, kurā pret mums izturas labi, nevis slikti. Šis būtu mans subjektīvais skaidrojums.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Pirmo teikumu es principā nesapratu: "Nogalināt bez iemesla nozīmē... nogalināt jebkāda iemesla dēļ?" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif) Ja es pareizi saprotu, ko Gotiņa kungs ir domājis ar vārdiem "bez iemesla", tas ir, nedomājot ne par kādām populācijām, iemesliem neko, vienkārši redzu un galinu nost. Tāpēc nevaru piekrist tavam viedoklim par to, ka suns nevar principā būt ļauns. Jo man negribētos cilvēku nostādīt par īpašu radības kroni, tādi paši zīdītāji vien esam. Un ja jau reiz cilvēkiem ir novērojams ļaunums/labums, kāpēc lai citiem zīdītājiem tāds nevarētu būt?

Izlasot viedokļa beigas, manuprāt, mūsu skaidrojumi nemaz tik ļoti vairs nekonfliktē. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Vienīgi ir atšķirīgi veidi, kā mēs katrs tālāk skaidrojam savu pieredzi, taču par kopējo:

Kāds ir ļauns tad, ja viņš vēl citiem visu to sliktāko (vai arī viņam ir vienalga, bet viņš dara citiem pāri), un pārākā gadījumā — izjūt baudu no tā, ka citi cieš. Arī tad, ja dara citiem pāri vienkārši tāpēc, ka "es to varu".

nevaru nepiekrist.
Tāpēc acīmredzot šajā diskusijā ir nepieciešamas kādas jaunas vēsmas, kuras visticamāk noraidīs mūsu abu viedokļus un piedāvās savējo. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

Hmm, vispār tikko ienāca prātā doma: iedomājos gadījumu - kāds cilvēks tiešām visiem vēl to sliktāko un ļaunāko, taču viņš neko nedara, lai citiem ieriebtu, viņš tikai vēlas, lai citiem būtu slikti. Vai arī šādā gadījumā cilvēks ir dēvējams par ļaunu, ja ļauni ir tikai viņa nodomi, bet ne rīcība (kas teiksim varētu būt neitrāla)?

Šo rakstu rediģēja Hermaine: 26.06.2012 17:32