Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... Opcijas

[Hermaine]

Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?

Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta?

[Hermaine]

Nē, tā to sviestu nesauc. Ar konkrēti entropiju parasti apzīmē enerģijas izkliedētību (viens no nesenākajiem formulējumiem), jebšu enerģiju, kuru nevar izmantot darba veikšanai. No šāda viedokļa, protams, tukšs, auksts, vienmērīgs Visums ir ļoti entropisks. Tāpat, kā tuksnesis.

Šī definīcija, protams, ir pilnīgi pareiza. Un tomēr "ļoti entropisks" (pats tā teici! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) ) nozīmē "ļoti liela entropija" jebšu "ļoti daudz neizmantojamas enerģijas", tā kā tas nav ne mazākā mērā pretrunā ar manis iepriekš minēto absolūto entorpijas definīcju, kas izriet no Bolcmaņa likuma, kas ir pilnīgi absolūts likums. (Un tas arī nedrīkst būt pretrunā, jo citādi visfundamentālākā no fizikas nozarēm izrādītos nepareiza.)

Tomēr nevar visos gadījumos fizikālu entropijas jēdzienu (jebšu fizikālu haosu) pielīdzināt filozofiskam haosam.

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Lieliski - mūsu diskusija rada secinājumus! Ko gan vairāk var vēlēties?

Kārtējo reizi tu jauc fizikālu ar filizofisku jēdzienu. Siltumapmaiņai nav nekāda plašāka sakara ar cilvēka dzīves uztveri — un pavediens ir par to.

O, te mums briest vēl viens filozofisks jautājums - ja es uz dzīvi skatos 90% gadījumos, saprotot tos ar dabas (aka fizikas/matemātikas) likumiem, vai tad tā nav mana dzīves uztvere? Starp citu, mana filozofiskās izpratnes puse acīmredzot nav diez ko spēcīga, tāpēc būtu interesanti uzzināt, kas tieši ir filozofiskais haoss un kas ir (filozofiskā?) cilvēka dzīves uztvere.

Fizika pēta tai skaitā arī elementārdaļiņas, no kurām Visums sastāv. Tai skaitā atoma kodola daļiņas (tagad gan jau ir tikuši līdz kvarkiem, bet tas lai paliek). Un šie paši likumi arī labi parāda, ko no šīm daļiņām var sagaidīt. Teiksim, daļiņu pievilkšanās un atgrūšanās spēki tieši ietekmē visu pārējo struktūru pastāvēšanu — un pārstātu tās pastāvēt tikai pie zināmiem speciālgadījumiem, kuri ir iespējami tikai teorētiski (teiksim, pilnīgu absolūto nulli vēl neviens nav sasniedzis, ir tikai pietuvojušies).

Un tieši šeit sākas problēma, jo, lai nejauši Visuma aukstajās dzīlēs rastos tik sakārtota struktūra kā olbaltumviela, ir vajadzīgs ļoti specifisks molekulu izkārtojums. Cilvēki, kas ir rēķinājuši statistiskās varbūtības, saka, ka varbūtība, cik ilgā laikā varētu pēc mūsdienās zināmajiem kvantu fizikas likumiem uzkombinēties tāda normāla olbaltumvielas molekula (piemēram, DNS), tas laiks visticamāk ir daudz ilgāks par mūsu šā brīža Visuma dzīves ilgumu. //Piemēram.// Tā kā patiesībā par to, kā tieši veidojas organiskās molekulas ir zināms visai maz.

Un tam nav ne mazākā sakara, vai tas otrs cilvēks ir labs, vai nav. Dabas likumi nav ne labi, ne ļauni, tie var būt nežēlīgi un bargi, bet neitrāli. Bandīts var nozagt tev maisu naudas, bet, ja viņš to ieguldīs un pavairos visai sabiedrībai par labu, tad viņš ir noderīgs, lai par cik ļaunu tev subjektīvi viņš neliktos.

Un šeit atkal esam pietuvojušies šīs diskusijas galvenajam mērķim - ja "dabas likumi nav ne labi, ne ļauni" - kas tad dabā ir "labais" un kas "ļaunais"?
Piemēram par bandītu pilnīgi piekrītu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tieši tāpēc iepriekš ieteicu apskatīt skalu "labs/ļauns" kopā ar skalu "pareizi/nepareizi", kas piedevām ir ļoti subjektīva skala.

Un cilvēkiem riebjas tie, kas no viņiem atšķiras, vēl jo vairāk, viņi parast uzskata, ka viņiem ir tiesības mācīt citiem, kā dzīvot, saskaņā ar pašu pārliecību, jo kā, viņu domāšana taču ir vienīgā pareizā un tu esi labs, ja tai atbilsti. Subjektīva lieta, turklāt tavu izslavēto entropiju vairojoša. Jo, kad visi būs pilnīgi vienādi un atbildīs vienai normālā mērauklai, iestāsies stagnācija un nenotiks ideju apmaiņa — jo ko gan jaunu tu vari pastāstīt kādam, kurš ir tikpat neizteiksmīgs mūlis, kā tu pats

Tāpēc jebkura entropiju vairojoša cilvēka rīcība, pēc manas piedāvātās definīcijas ir novērtējama kā ļauna. Tātad nevēlama.

Šo rakstu rediģēja Hermaine: 29.05.2012 12:37