![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties. Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā ![]() |
Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?
Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta? |
|
|
![]() |
![]() ![]()
Raksts
#2
|
|
Cep picas ![]() Grupa: Aurori Pievienojās: 25.03.04 Kur: Rīga Foruma maršals 2012 ![]() |
Tātad definēsim vārdu "termodinamiskā sakārtotība" (lai nerastos muļķīgi pārpratumi) - tas ir tāds matērijas stāvoklis, ko iespējams atšķirt no citiem stāvokļiem (ķīmiskās saites, molekulas, organiskas struktūras, ābols, cilvēks, televizors), savukārt haoss iestājas tad, kad matērijai nav iespējams izšķirt kādus stāvokļus jeb viss ir kļuvis vienāds/neatšķirams/nesakārtots. Kur tu izraki šito sviestu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) Kamēr vien darbojas fizikas likumi, pastāvēs tādas lietas kā ķīmiskās saites, molekulas, vielu struktūras un tā tālāk. Savukārt ābols jau ir veidojums, kuram ir jēga subjektīvi tavā skatījumā. Līdz ar to ābols ir sakārtots arī tikai tīri subjektīvi tavā skatījumā (citādi visi āboli būtu, piemēram, pilnīgi vienādi). Starp citu temperatūras telpā pakāpeniski izlīdzinās. Tas nozīmē, ka, ja Visums piepeši nesāks sarauties, tā nākotne tāda arī ir tumša un tukša milzu telpa ar vielas daļiņām. Nekā tāda, ko nosaukt par dzīvību, tur nebūs. Un tā, kā smejies, būs termāli sakārtota vide. Un tagad atspēkojiet otru apgalvojumu - kā nesakārtotību rada, teiksim, ābele, ražojot ābolus? (Vispārinot apgalvojumu - ko dabā dara augi - viņi taču uzņem vielas un vistiešākajā mērā padara tās strukturizētas, neatstājot aiz sevis mēslu kaudzes un neārdās pa apkārtni.) Atstāj jau, atstāj. Tikai uz tā pamata paārdās atkal citas būtnes, kuras visu pārkārto. Un tad atlkal citas. Un pa riņķi. Kārtība un nesakārtotība šaja gadījumā ir tīri subjektīva. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 21.06.2025 04:42 |