Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... Opcijas

[Hermaine]

Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?

Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta?

[Hermaine]

Un vispār, nonācām. Pavedienā par filozofisku tematu sāk apspriest eksaktās zinātnes.

Man šķiet, te tiek smagi jaukts labais vs. ļaunais ar kārtību vs. haosu. Laba var arī būt daudzveidība, kuru nodrošina haoss (pretējā gadījumā mums nevajadzētu, piemēram, zoodārzā tik daudz dažādu dzīvnieku sugu — pietiktu ar tās pašas sugas pārstāvjiem daudz un dažādos aplokos). Un es skaļi ņirgšu, ja man mēģinās iestāstīt, ka sakārtotība vienmēr ir laba. (Vēl viens piemērs no subjektīvi cilvēciska skatījuma: tuksnesis ir sakārtots, jo tam ir samērā vienmērīga uzbūve — smiltis vai klintis, un nekā lieka, radikālākos gadījumos arī ne pelējums ar nosaukumu dzīvība visādu kaktusu veidolā. Par labu to īsti nenosaukt — vismaz no mums pierastu dzīvu būtņu skatījuma. Dzīvā daba ir daudz haotiskāka, bet tajā ir iespējams izdzīvot, tāpēc no mūsu viedokļa tā ir laba. Jau minēju, ka, kas īsti ir labais ir subjektīva lieta, vai ne?)
O, nu, c'mon. Molekulu čupa tu esi arī ikdienā, tikai dīvaini kustīga. Ikdienā tu arī piemēslo savu apkārtni, piepildot miskasti un dir­šot. Kas attiecas uz bērna laišanu pasaulē, tad tam nepieciešams, lai tā mātīte, kura būs mazuļu rūpnīca, pieēstos tā, lai pietiktu arī veidojumam viņā (vielas, BTW, viņa arī izvada par diviem). Sanāk — lai sakārtotu izslavētās molekulas tā, lai rastos sīkaļa, jāpaārdās pa apkārtni, radot neizbēgam bardaku (ēdamlopa ķeskas, nagi, ragi, neēdami stublāji no zālēdāju piedevām). Piemērs, protams, maksimāli vienkāršots.
Ne tā. Bardaks nenozīmē iznīcību, kā jau augstāk nodemonstrēju. Dabā pastāv zināmi cikli, pateicoties kuriem tā pamanās par sevi parūpēties krietni labāk, nekā katra atsevišķi ņemta dzīva būtne.

Filozofija un eksaktās zinātnes nemaz nav tik tālu viena no otras. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Ak, nē, labais un ļaunais netiek jaukts ar kārtību un haosu - tiek apspriesta šo jēdzienu iepējamā saistība. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

Runājot par "sakārtotību" ar to es šeit domāju termodinamisko sakārtotību, nevis subjektīvo sakārtotību (aka - grāmatas saliktas plauktā - sakārtots; grāmatas izmētātas pa grīdu - nesakārtots; jeb analoģija ar tevis pieminēto tuksnesi).
Tātad definēsim vārdu "termodinamiskā sakārtotība" (lai nerastos muļķīgi pārpratumi) - tas ir tāds matērijas stāvoklis, ko iespējams atšķirt no citiem stāvokļiem (ķīmiskās saites, molekulas, organiskas struktūras, ābols, cilvēks, televizors), savukārt haoss iestājas tad, kad matērijai nav iespējams izšķirt kādus stāvokļus jeb viss ir kļuvis vienāds/neatšķirams/nesakārtots. No kā izriet, ka pieminētais tuksnesis patiesībā ir ļoti haotiska struktūra - tur ir ļoti maz sakārtoto lietu - "nekā lieka" - un pārsvarā visur valda vienāds, neizturams karstums. Savukārt "haotiskā dzīvā daba" - pieņemu, ka iedomājies tropu mežus - no termodinamiskā viedokļa ir ĻOTI augsti sakārtota sistēma - pirmkārt jau nejēdzīgi daudz augu un dzīvnieku.

P.S. Pēc dabas likumiem bardaks precīzi nozīmē iznīcību. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Taču par to dabas parūpēšanos tev noteikti ir taisnība, jo šobrīd mēs te esam un elpojam.

Labi, par dzīvnieku (un cilvēku) vairošanos, pilnīgi piekrītu, slikts piemērs, un Shadowstalker pilnīgi trāpīja naglai uz galvas:

Tieši tā, lai 9 mēnešos iegūtu tos 3 kg sakārtoto molekulu, krietni vairāk matērijas tiek entropizēts, bonusā saģenerējot daudz bezjēdzīga siltuma.

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

Un tagad atspēkojiet otru apgalvojumu - kā nesakārtotību rada, teiksim, ābele, ražojot ābolus? (Vispārinot apgalvojumu - ko dabā dara augi - viņi taču uzņem vielas un vistiešākajā mērā padara tās strukturizētas, neatstājot aiz sevis mēslu kaudzes un neārdās pa apkārtni.)