Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties. Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... |
05.01.2011 23:31
Raksts
#1
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā |
Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?
Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta? |
|
|
13.04.2012 12:12
Raksts
#2
|
|
Cep picas Grupa: Aurori Pievienojās: 25.03.04 Kur: Rīga Foruma maršals 2012 |
Ideālā gadījumā jā, mēs palielinām diversitāti un radošo potenciālu - vienmēr pastāv cerība, ka tieši šis bērnelis izaugot un pilnveidojoties iemācīsies radīt šedevra cienīgus mākslas darbus, ārstēšanas metodes neārstējamām slimībām utml.. Tomēr, no otras puses, situācijā, kad populācijai draud pārapdzīvotība un visiem nepietiek izdzīvošanai nepieciešamo resursu, nekontrolēta vairošanās ir vairāk ļaunums, nekā labums... tā ka arī šeit nemaz tik vienkārši nav. Ar šo patiesībā arī ir zināma problēma. Ja sekot abiem apgalvojumiem, ka:
Pēc uzstādījuma, indivīda bojāeja ir traģēdija jo tāda ir mūsdienu psiholoģija. Vēl nesen masveida iznīcināšana bija statistika, apstākļi, kādos cilvēkos izveidojas nihilistiska attieksme, kā arī tieksme neveidot sociālas saites un nevienam nepieķerties kāda jēga, ja daļu noteikti zaudēs. Un paši cilvēki būtu kā stādiņi dobītē tiem var pielikt mēslojumu, apgriezt zariņus, dobīti izravēt, vai arī konkrēti kādu izraut ar saknēm, ja liekas, ka maitā kopskatu. Lieliska sabiedrības organizācija, kurā tomēr subjektīvi es negribētu dzīvot. Ja vēl varētu nodrošināt, ka atlase notiek pēc dabas, nevis cilvēku likumiem (cilvēku veidotajai atlasei ir slimīga tieksme visu pielāgot politiskajai ideoloģijai, un cilvēku likumi ir tālu no perfektuma), būtu cita runa tie vienmēr bijuši skarbi, bet visumā taisnīgi. Šo rakstu rediģēja Mattiass: 13.04.2012 12:20 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 10:39 |