Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties. Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... |
05.01.2011 23:31
Raksts
#1
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā |
Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?
Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta? |
|
|
11.04.2012 16:49
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā |
Tieši tāpēc es šajā kontekstā par evolūciju nevēlos runāt, jo tā ir pilnīgi dabisks patvaļīgs process, kas tiecas uz sarežģītāku struktūru izveidi. Tas īsti nesaskan ar termodinamisko patvaļīgo procesu virzības principu, taču domājams, ka noteikti ir kāds parametrs, kas nosaka, kāpēc dabā šāds process ir iespējams. Par analoģiju varam ņemt oglekļa dažādos stāvokļus (ogleklis jau vispār ir tāda interesanta un maz izpētīta lieta) - parastais C parastos apstākļos ir mums visiem labi pazīstamais melnais, spīdīgais grafīts, un tomēr milzīga spiediena apstākļos parastais, melnais grafīts pārvēršas par caurspīdīgu dimantcietu struktūru, kas saglabājas arī parastos istabas apstākļos. Tāpēc visticamāk dzīvu organismu evolūcija ir iespējama tikai lokālā apgabalā noteiktos apstākļos. Kādi ir šie apstākļi - to nemācēšu teikt, nav ne jausmas. (Droši vien, ja minētu, tad varētu sākt ar tādām vispārzināmām lietām kā planēta, ūdens, atmosfēra utt.)
CITĀTS Tur jau tas joks, ka entropijas palielināšanās ir nelabvēlīga mūsu sugas eksistencei, tāpēc mūsu interesēs ir entropiju savas dzīves telpā samazināt - kas tieši to arī nozīmē, ka sakartotības (sarežģītības) palielināšanu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) O, šķiet, ka šeit arī ieraudzīju šīs definīcijas jēgu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) Tātad mūsu lokālās sistēmas, kurā ir raksturīgas dzīvības izpausmes, eksistences nosacījums ir pretoties visiem dabiskajiem procesiem, kuros entropija palielinās, aka, palielinās nesakārtotības mērs jebšu izirst sarežģītās struktūras (kas ir visu dzīvo organismu pamatā). Tātad labs ir kaut kas tāds, kas entropiju samazina, ļauns - tāds, kas entropiju palielina. Piemēram, nogalinot cilvēku, tiek iznīcināta kāda no organizētajām struktūrām, tāpēc pēc definīcijas tas ir ļauni, bet, piemēram, radīt bērnu - tas ir labi. (Droši vien, lai pilnībā iekļautu notikumu novērtējumā arī iemeslus un citas sekas, der izmantot skalu pareizi/nepareizi.) CITĀTS Nu pārpalikums šajā gadījumā būtu nevajadzīgs sarežģījums sistēmā, kas lieki patērē resursus, bet neko prātīgu nedara. Respektīvi, sarežģīšanās ir laba tad, ja tā ir funkcionāla un jēgpilna. Njā, šitā ir ļoti dīvaina lieta - gandrīz izklausās tā, it kā apgalvotu, ka lietām ir jābūt sarežģītām, taču tieši tik sarežģītām, cik tām jābūt, un ne gramu vienkāršākām. (Izklausās līdzīgi A.Einšteina bieži citētajam tekstam: Visam ir jābūt pēc iespējas vienkāršam, bet ne vienkāršākam.) Grūti saprast, kā tas īsti darbojas, taču liekas, ka tomēr `nepārpalicīgā delta kompleksitāte` varētu būt kaut kas līdzīgs evolūcijas teorijai (katrā ziņā izklausās gaužām līdzīgi - ja zirgam nav vajadzīga piektā kāja, tad tas nebūs dabiski tādai attīstīties). Un tomēr, vai tas īsti darbojas labs/ļauns skalas ietvaros. Vai par ļaunu darbu var uzskatīt tādu, kur tiek palielināta sarežģītība kaut kam, piemēram, uztaisīta tā pati piekabe, lai pārbaudītu, kā tādu piekabi var uztaisīt. P.S. Šoreiz pieņemsim, ka Dievs neeksistē. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 16:25 |